Aļapais maziņš, kā mauca ar manu burkānu žiguli, ja kāds redzētu. acis spīdēja. mazliet paaugās, pa logu nometu atslēgas - skuķi, ieliec zirgu stallī. un šī atpakaļgaitā, 14 gadu skuķis, vēl labāk nekā es. mana meita, jopiķ!

Maija, man vēl meita ar ir - Līga. Un mazdēls ar jau ir - Anrijs. Mēs mākam braukt ar mašīnītēm.

es nav nekāds papiņš, mēs ir draugi. un diezgan labi. ja es kritīšu, šis mani pastutēs. jā, es lepojos. man viņa zīmēta bilde stāv mājās pie sienas. un pētergaili kuģniecības muzejs man neatdeva, kamēr nebeidzās ekspozīcija. tam puikam 5. aprīlī būs tikai 11 gadi.

Valdi,Tu es labs tēvs un ta ir ļoooti daudz...

Martai tādu cisi uzzīda, mana īkšķa lielumā. Un Marta tā necieta kaķus. Hercis tā arī bijaniesaukts - kuces dēls, jopiķ
Tagad vairs nav ne viena, ne otra  - dzīvnieki  tik ilgi  nedzīvo. Bet kā Marta slēpa savus našķus Reiņa deķītī, to es  redzēju. Un naktī, kad tas puika nospārdījies, Marta manus kāju ikšķus grauza, bija jāceļās un to rūtaino deķīti jālabo. Hercis šim kā lelle, gulēja padusē. Reinis ar to kaķi varēja darītie kā ar mīkstmantiņu. Šis nabags cieta, acis no pieres sprāga ārā nabagam, bet gulēt, siltumā, līda pie Reiņa. Un Marta turpat - tai redeļu gultiņai blakus. Tā šie visi trīs dzīvojās. Tad es biju laimīgs

kas tad bija Tava Martiņa ?

Mana Marta Herci no pupa bbroa. Marta bij Marta, bet Hercis bij kaķis

Valdi , ja suņi Tev nekož , tad Tu esi labs cilvēks