"pret" 18. februāri. Janīna Belševica. ( tik smeldzīgi patiess, ka nevaru neielikt,tik ļoti ,ļoti patiesi )
rīts apsējis pelēku lakatu
klausās
kā zvirbuļi maizes garozu dala
mazliet pie sala
un nepietiek
mazliet nepietiek
pie durvīm rinda gara
večiņa simtgadniece klusējot
rūgtu domu valsta
par tautību savu
svešu varu
gadsimtiem apspiestu garu
dzimteni ģimeni sadalītu
valodās sagraizītu
stāv kas pārdzīvojusi karu
lopu vagonus Sibīriju
trīs dēlu svešumā dzīvību
jau otro brīvību
tās mājas lepnums un gods
ir pasaules priekšā
izvarots
vai latos tiks izskaitļots
cik neēdušu salstošu slimu
bērnu šodien mūžībā
nobalsots
par naudu aplami izdoto?
"pret" trīcošu roku tās
iekrusto
rīts apsējis pelēku lakatu
kaunās
zvirbuļi maizes garozu dala
rinda gara
mazliet pie sala
un nepietiek
mazliet nepietiek
Patiesi
Patiesi no sirds un pamācoši.
Jā tiešām labi uzrakstīts!