29. februāris – arī „visgrēcīgākā” svētā diena

Tomēr kristīgā pasaule 29. februārī svin ne tikai Svētā Osvalda dienu, bet arī, iespējams, paša grēcīgākā svētā – Kasiāna dienu.

Kāda sena leģenda vēsta, ka senajos laikos pa ceļu gājuši divi svētie – Svētais Kasiāns (Rietumu baznīcas klosteru dzīves tēvs) un Svētais Nikolass (Ziemassvētku vecīša prototips). Abi svētie tēvi bija tērpti baltās drānās un gāja tikties ar Dievu to Kungu. Pa ceļam viņi sastapa zemnieku, kura rati bija iestiguši pamatīgā dubļu lāmā. Kasiāns negribēja nosmērēties, lai Dieva priekšā nebūtu jārādās netīrās drēbēs, un zemniekam nepalīdzēja. Toties Nikolass palīdzēja zemniekam izstumt ratus no dubļu peļķes un no ausīm līdz kājām nosmērējās ar dubļiem. Tā nu abi svētie – viens tīrs, bet otrs ar mēsliem aplipis – nostājās Dieva priekšā. Kad Dievs tas Kungs uzzināja, kāpēc Nikolass ir notašķījies kā sušķis, Viņš Nikolasam par godu katoļu baznīcā noteica divas svētku dienas gadā – 9. maijā un 6. decembrī. Savukārt Svētā Kasiāna dienu katoļi svin tikai reizi četros gados, jo viņa piemiņai noteikts 29. februāris. Tā Dievs sodīja cilvēku, kas negribēja palīdzēt grūtības nonākušajam zemniekam un apbalvoja labdari.