Sirds nevēlas par manām sāpēm zināt,
Zieds neprasa vai tam ir atļauts plaukt.
Kaut varētu es sirdi noslīcināt,
Līdz nemaņai to ciešā dūrē žņaugt.
Kaut varētu..!
Bet kur lai ņemu spēku?
Uz izdedžiem vēl reizi ziedu sēt.
No savas sirds es šonakt velti lūdzu
Kaut varētu... es tevi nemīlēt.
Ключевые слова: dzeja18355
Удалённый пользователь
4 марта 2012 09:14Nu uz izdedžiem, diez vai, kas vispār izdīgs.
Удалённый пользователь
4 марта 2012 00:47Tad jau Tev būs beigas,ja sirdi noslīcināsi,nožņaugsi,nevajadzēs vairs mīlēt!
Frēzija v. 4 марта 2012 00:27Cietais rieksts ..... zieds plaukst un tas ir skaisti, bet mīlēt .... beznosacījuma mīlestība pret bērniem, bet par pārējo ..... sirdij nevar pavēlēt, tam ir jabūt kaut kam īpašam priekš dvēseles, ne jau nu katru pretimnācēju, tas protams neattiecas uz Tevi man prieks, ka Tu mīli
Удалённый пользователь
3 марта 2012 23:20JAdejo MELANHOLISKO valsi; paliks vieglak
Удалённый пользователь
3 марта 2012 23:17JAdejo MELANHOLISKO valsi; paliks vieglak
Madara M. 3 марта 2012 22:14Kapec tik skumji?
Vasilijs P. 3 марта 2012 22:12