Viņu nevar nopirkt ar rozēm,
kuras pārdod uz bulvāra stūra,
ne laimēt loterijā,
ne saņemt kā dāvanu gadu mijā.
Viņu nevar ne ieelpot sevī
kā ceriņu zili sirmu,
ne pieradināt
kā putnu vai stirnu.
Viņas atnākšanu
nevar paredzēt iepriekš
kā anticiklonu
vai tālas vētras zvanu.
Neviens arī nezin viņas cenu.
Es laimīgs samaksāju
ar savu raibo mūžu.
Vai daudz?
Tie- kas viņai garām gājuši-
brīnās.
Tie- kas pārmaksājuši-
klusē..............
/Alfrēds Krūklis/
Ключевые слова: dzeja18356
Man ar Fifiti,ni drosi-nekad draugu Latvijas teritorija,vai tas pierobezas nav bijusi.
Paklusēšu .
tā pēdējā rindiņa - tieši vietā! akciju vajadzēja rīkot - brūri par naudu, tjošču saņem par velti