6ПонравилосьMairita G. Её блог (922)

Miers savā sirdī.

11 марта 2012 19:03

Ir skumjas,kas rodas,
kad mēs pārāk pieķeramies
sev pašiem un materiālajām lietām.
Mēs esam nikni uz cilvēkiem,
kas šķietami mums velta pārāk maz uzmanības.
Mēs kļūstam greizsirdīgi,domājot par to,
kas citiem ir un daudz vairāk
viņiem ir,nekā mums.
Mēs sākam sevi žēlot:
cik viss ir grūts
un cik slikti mums klājas!
UN tomēr ir tik daudz koku un puķu,
tik daudz tauriņu un putnu,
tik daudz pļavu un mežu,
un tik daudz brīnumu mums apkārt,
kuri ilgojas tikai pēc tā-
izdziedināt cilvēku no viņa skumjām.
Iemācies puķu un koku vārdus,putnu un zivju vārdus
un Dieva vārdu
Atver savu garu gaismai!
Atver savu sirdi priekam!

Tam,kurš grib iepriecināt cilvēkus,
ir jānes sevī prieks.
Tam,kurš grib pasaulē ienest siltumu,
ir jānes sevī uguns.
Tam,kurš grib palīdzēt,
ir jābūt piepildītam ar mīlestību.
Tam,kurš uz zemes grib panākt mieru,
ir jārod miers savā sirdī.
                         Fils Bosmans

Ключевые слова: Dzeja18356

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (34)

savsem k. 11 марта 2012 21:10

Nuja - daudzas gudrības mēs caur lasīšanu iemācāmies , bet parējās caur ausīm ieskrien  

Arvils S. 11 марта 2012 21:04

labi kad ,kads vismaz mak uzskatit lasit prasmi!

savsem k. 11 марта 2012 21:01

Suflierim jēgu nav jāizprot - pietiek , ja māk pareizi lasīt ...

Arvils S. 11 марта 2012 21:00

Savsem kuku!
tu varetu but labs suflieris,kuram jega parsvara nezud!

Mairita G. 11 марта 2012 20:58

VIenvārdsakot-nāk pavasaris.

savsem k. 11 марта 2012 20:55

Nuja - bet dzejoļa saturs pazūd , un jēga ...

Mairita G. 11 марта 2012 20:50

Galvenais jau beigas atcerēties.

savsem k. 11 марта 2012 20:46

Tik garša dzejolis - kamer līdz beigām tiku , sākums piemirsās   ...

Arvils S. 11 марта 2012 20:25

Katram individam ir savs cels ejams.

Удалённый пользователь 11 марта 2012 20:11

arvil...materalizēti

Mairita G. 11 марта 2012 20:11

Labi teikts.Savas ģimenes dēļ pat nogalinātu.

Arvils S. 11 марта 2012 20:09

Neesmu nacionalists pec dabas,ka ari neesmu lupata pret saviem senciem,berniem ,zemi un nakotni!

Mairita G. 11 марта 2012 20:01

No mācītājiem iznāktu labas ziepes.

Arvils S. 11 марта 2012 20:00

nu ja man mana dzimta zeme kads grib macit mani dzivot!agri vai velu sanak dabas katastrofa.macitaji ir izvariti ziepes....

Mairita G. 11 марта 2012 19:38

Saulīt,Paldies par padomu.

Mairita G. 11 марта 2012 19:38

xxxxxxxxxxxxxx,Man brālis un mamma luterāņi.

Mairita G. 11 марта 2012 19:37

Frēzij,ziema man nekad nav patikusi.Vienmēr skumstu,kad tuvojas rudens.Un skaitu dienas līdz pavasarim.

Удалённый пользователь 11 марта 2012 19:34

iemācies visu,tad aizmirsti...izzini ceļu un veido savu ceļu...austrumos iecienītas gudrības

Удалённый пользователь 11 марта 2012 19:34

luteranis...

Frēzija v. 11 марта 2012 19:34

Pareizi, Mairita, ja katrs ..... uhh! cik tas reizēm apnicīgi gaidīt kā kādu žēlastības dāvanu, negrib, lai sēž savā pelēcībā, bet ja visu laiku būs vasara mums ziemas baudītājiem !?..... mēs dikti ilgosimies pēc ziemas svaiguma, nē, negribu.

Авторизация

Войти