Kur esi , mans cilvēks?
Vai man sniegsi pusnaktī avota lāsi?
Māla krūkā , skārda krūzē,stikla glāzē -
Vienalga.
Vai uz pieres uzliksi glāstošu roku savu,
Vai par pasaules grēkiem mani rāsi?..........
Kur esi , mans cilvēks?
Manu bēdu pātagas manas ilgas šausta,
Manu kļūdu lapsenes manas acis dzeļ,
Tāpēc divi starmeši meklē un tausta,
Tāpēc tūkstoš zibeņi pusnakti šķeļ.....
Nirs no tumsas rītausma, ārā kāps,
Arī šoreiz redzēšu sauli austam,
Atnāks draugi, pasmaidīs - vientulība aizies.
Tomēr vajag cilvēka tad , kad pusnakts sāp,
Viņa gaisma pāri līs izmisuma aizai.
Tomēr vajag cilvēka , kuram arī slāps,
Kad man lūpās degs un sūrstēs paša vainu sāls....
Atnāksi - un būsi tuvs,lai cik biji tāls,
Neatnāksi - būsi svešs, lai cik biji tuvs.
Kur esi , mans cilvēks ?
/Jeronims Stulpāns /
1968
Ключевые слова: dzeja18356, mīlestība34034, attiecības38711
Lai sapnis par īstenību kļūst...
Vineta , paldies , dzeja tiešām ir skaista. un ir viela pārdomām...
ROMIM tikai dzimumdzīve!!!! Jā,bez tās neiztikt,bet tūvu cilvēku starpā,bet Tu Vepri gribi visas un uzreiz,bez jūtām,neticu ka tev vel tur ir vīrietis,iztiksim bez apvainojumiem,cik meitenēm tu neesi draudējis aizbraukt un izdrā.....Vai tu vari nomierināties? Varbūt parunā ar ārstu?
Pēc dzimumdzīves,protms!!!
No pudeles?