Nē, nespēj dresēts Hosē,
Žandarma soli likdams,
Sirdij brīvību gūt.
Karmenai nepatikdams,
Viņš verga īgnumu jūt.
Apmātās dusmās iesviests,
Aklu asmeni ceļ.
Viņš mīlas valgā piesiets,
Nav valdniecei verga žēl.
Karmena tikai  smiesies -
Kā baltie zobi dzeļ !
Un roze vairs neuzkvēl.
Pēkšņi rimst segedilja.
       Brīvā ierauga brīvo,
       Pāri nāvei un dzīvei
       Karmena redz Eskamiljo.
       Viņš skūpsta tai matu cirtu,
       Lai viņa laimīgi mirtu.

/Mirdza Ķempe /
1977