Kad vēl marta palos koki stāv kaili,
Apvārsnis snauž miglā tīts,
Viņiem grūti apjaust smaržīgo  daili,
Ko tiem pārklās maija rīts.
      Izstiepj  zaru rokas šmaugas un maigas
      Ieklausās, vai dzirdēt var,
      Kā šalc gāju putnu guldzošās klaigas,
      Nogrand pirmais pērkons  bargs....
Tā kā jauna birze vasaras gaidās
Dienu sastop skatiens mans.
Sirds tev  pretī tiecas..... un mazliet baidās
Viņa ceļā , ceļā jau.....

/ Olga Lisovska /
1960