Viņš saka, ka tā esot pilsēta
es, ka saule
ir nakts vidus, bet debesīs gaisma

viņš ir nopietns, bet
es smējoša sapņotāja
viņš neliedz sapņot,
viņš neliedz neko

Domājot par mani ,
viņš visam līdzi seko
kāds viņu nīst
un kāds viņu mīl

Viņš saka, ka tā esot pilsēta
es, ka saule
ir nakts vidus, bet debesīs gaisma

Daži nesaprot, ka viņš ir īsts
Man viņš ir mīļš
un es neļaušu, lai lietus viņam virsū līst

Es ticu ka tas palīdzēs,
bet viņš, ka tikai apslāpēs
to kas izsapņots,
to kas pārdzīvots

Viņš saka, ka tā esot pilsēta
es, ka saule
ir nakts vidus, bet debesīs gaisma

Tas varbūt ir sapnis,
varbūt arī īstenība,
bet neviens nezin
kur visā šajā ir taisnība

Es vēlos, lai mēs nekad nešķirtos
viņš, lai kaut kas mainītos
ne mūsos, ne arī kādā citā
bet dzīve lai pa simt astoņdesmit grādiem
pagrieztos

Viņš saka, ka tā esot pilsēta
es, ka saule
ir nakts vidus, bet debesīs gaisma
Viņš saka, ka tā esot pilsēta.

/TaVa SīKā LoSīTe/