Domā pats par ko rakstīt, nevis apzelē svešas domas un idejas.  

kaitina tikai tos kuri godigi  un patiesi savas jūtas unsāpes citi neprot novertēt

Visiem labs nekad nebūsi,cik cilvēku ,tik viedokļu un katrs vienmēr domā ka viņam ir taisnība,lūk tā.Protams tas viss kaitina.

Tev patiktu ja tevi nepartraukti kaitinatu Uz so jautajumu tu pats vari atrast adbildi.

Lācīte labāk ieturēs neitralitāti .   Mierīgu un apcerīgu kluso Lielo Piektdienu   ...,
šis ir laiks pārdomām , par to , ka viss pašos atrodams , bet tikai  ieraugāms -  citos labāk .Nekā personīga , vienīgi Lācītes pārdomas .  

Uzrakstīts daudz, pateikts - nekas!
Jaukas visiem Lieldienu dienas!

Un kaut kā tāda sajūta rodas, ka spēlmanim pašam patīk savs statuss- un tad jau runas par īstumu tāda tukšvārdība vien ir...

Kaitināšana un provocēšana ir tāds pats teijāteris kā viss pārējais, ko minēji- tukšvārdība, divkosība, lišķīgums, melīgums, u.t.t. Jo arī kaitināt un provocēt- tā ir izvēle, kas balstīta uz cilvēka paša kaut kādam vajadzībām... sajusties labākam , stiprākam, pārākam pār pārējiem- redziet- kā es jūs tagad izmantoju- es pats tikai paspēlējos, bet jūs jau esat gatavi  darīt sazin ko... Pats kaitinātājs un provokātors- nav ne labs, ne slikts, viņš ir spēlmanis.

Baigi izskatās pēc sevis attaisnošanas. Kur sevi vaino, ja šāds teksts vajadzīgs?

Viena aktiera teātris , Lauris kā baleta Prīma ar muskuļoto rociņu !

šeit ir katru dienu manāma gan tukšvārdība, uzpūtība, iedomība (es jau tā svētā, labiņā) ...īsi sakot dienas teātris .. nedz kāpēc parasti vienos vārtos...

Kas vienu kaitina tas otru uzjautrina....Kas vienam patīk otram nepieņemams. Neaprotu,kādēļ jauzturas tur kur negribas uzturēties,kādēļ ir jābūt kopā ar tiem ar ko nevēlies būt.

Nujā, nujā, ielien azotē, pačubinās un tad tik dod vaļā  

Arī kaitināt ir jāmāk.

Dažam tas ir hobijs, citus kaitināt, bez tā nu nekādi, jūtas laikam nepaēdis. Un atturīgais ne vienmer būs tas neizlēmīgais, viņš vienkārši nepadodas kaitinātāja provokācijām. Kurš labais, kurš sliktais, tas ir pēc katra paša samaitatības- subjektīvs vērtējums.

Kāds vīrs pastaigājas ar suni. Pienāk kaimiņš un jautā:
- Vai jūsu sunim ir ģenealoģiskais koks?
Vīrs:
- Kam viņam ģenealoģiskais? Viņam der jebkurš koks./anekdote/

Tas, kurš kaitina, ir dulburis