Nevienu-cita regiona iespaidojis neesmu fiziskas sapes,lai sniegtu sev velamas liecibas-patiesas-nepatiesas-par cik....atraitnis.Nav ko zaudet!Ozols.

Fffffffff,,,,vai tik tas nava kursadarbs...??

Zb fckyou

piedod!! bet man liekas ka tev nepieciesams kartigs sex un alhahols un kad pamodisies tad sapratisi vai vecaki kaut ko lieku tev buss teikusi vai tomer viniem buss taa taisniba....bet vai nebuss par velu domasanai??

Oh nez nesākšu lasiit ..

ja jau esi patstāvīga,strādā un vari sevi uzturēt-padzīvo kādu laiku atsevišķi no vecākiem-tikai saites nesarauj-apsveic svētkos,jubilejās,aizej ciemos.

Šinī gadījumā ,ja nesanāk diologa ar vecākiem tev ir jāizvērtē sava pozīcja varbūt kļūda ir abās pusēs.Vecāki tevi mīl ,tas ir saprotams no tava teksta,viņi grib tevi pasargāt.Bet tu jūties jau pieaugusi un tev ir sava nostāja uz notiekošo,es nepateicu vārdu dzīve - tā mums visiem sagādā problēmas-vienam vairāk vienam mazāk un ja to uztver tā pavieglāk,tad var arī gadīties ,kā  vecāki saka tā.Nu ko ja esi visu izanalizējusi un zini ka tava pozīcija ir pareiza un tu saproti ka vari iet šo tevis izvēlēto ceļu tad eij.Bet saikni ar vecākiem zaudēt nevajag,jo meitēn bez pagātnes nav nākotnes.

Ar laiku viss norimsies, laiks visu saliks pa plauktiņiem. Nepārdzīvo, bet ieklausies ko tev saka. Paņem to kas tev liekas pieejams, jo citreiz no malas labāk redzas mūsu kļūdas.Studēsi tad kad tu būsi gatava tam. Visa dzīve ir tava, kā veidosi tā arī būs. Veiksmi tev šai krāsainajā superīgajā pasaulē.

Daina, man jaunāka meita arī kreilis
Iedod vecākiem palasīt rūpīgak dvīņu horoskopu(krievu saitos tadi saturīgāki), pēc maniem vērojumiem, atbilst. Man ir 3 pieauguši dvīņi pazīstami, tā spontāna rīcība, parasti sutuacijās, kad no viņiem to negaida, izpaužas arī viņiem.

Es esmu gaiļa gadā dzimusi, dvīņu horoskopā, kurā dominē skorpiona zvaigznājs + vēl esmu kreile! Zini, man ir diezgan riebīga kombinācija  

Daina, kā nu tur izklausas pec robota vai kā, bet ir svarīgi pie darba noslogotības un lielās informācijas plūsmas spēt sevi organizēt. (man ir 2 pieaugušas meitas, šo to esmu pieredzējusi Abas ir patstavīgas un gana atbildīgas, bet ar dvīņiem- horoskopa,  piemītošo spontanitāti)
Ticu, ka vecāki Tevi neuzskata par sliktu cilveku, tādas domas vecakiem pat nevarētu piedēvēt. Vienk. viņi grib no Tevis pieaugušam cilvēkam(Jo par tādu sevi uzskati) raksturīgu rīcību un atbildību ieaudzināt.

Ineta, Tu izklausies pēc robota, bet, protams, sava taisnība tur noteikti ir. Ja vecāki man ko jautā, tad es parasti arī īsi un konkrēti pasaku uzreiz kā ir, bet nu.. ehh es nemāku šo situāciju pareizi izteikt.. Esmu savā galvā to analizējusi, domājusi ko darīt, kā būtu labāk.. bet nu nesekmējas tas pašlaik..

Zini, cilveki mainas kad pasi paliek par vecakiem. Man jau pietiekosi gadu lai kaut ko spriestu pats, bet tik un ta mamma saka, klausies es tevi pamacisu! saproti, vecakiem, tu busi berns vienmer! Tatad tevi vajag pamacit, iedod pareizo padomu.

Daina, tā nu iet ar to runāšanu, ka jāiemacās formulēt sava doma īsi, koncentrēti, tad arī neteiks vecāki, ka nav laika sarunām. Iespējas informēt par saviem plāniem saturīgi koncentrētā veidā ļautu vecākiem gūt parliecību, ka nelidinies pa gaisu.
Man arī nepatīk garas pļapīgas runas par nākotni, jo tad bieži vien beigās vairs neatceries, no ka sakās saruna.
Ar konkrētiem faktiem- kur, kas, ... ko noskaidrojusi, kādi varianti, kas šķiet pieņemams, plusu, mīnusu analīze.

Redzi, spontāna rīcība pati par sevi - it kā nav nekas slikts. Taču- tas ir arī liels risks- 10 reizes sanāks, bet 11.- pašā svarīgākajā-  var arī saiet galīgi auzās.. Un vecāki noteikti gribētu, lai Tev dzīvei būtu kāds pamats- zināšanu  , kas būtu stabils un dotu iespējas  - jau apzinātas un izvēlētas.
Jā , ir nepatikami, ja vecāki atrunājas ar laika trūkumu,un nevar izbrīvēt kaut pāris minūtes sarunai, bet- vai nu ta ir, ka nu nemaz, nemaz nesanāk ar viņiem saprasties..
Mūsmājās ir savādak- gan es pati esmu liela runātaja, gan vīrs, gan dēli- ir pieraduši dalīties ar mums savos plānos un nodomos..

Es nedomāju, ka ar savu spontāno rīcību nevarētu dzīvē sevi pacelt. Tieši dēļ tās man ir bijusi tā iespēja iegūt pieredzi tūrisma jomā strādājot 4* viesnīcā un arī pašlaik man ir darbs, kuru arī neapzināti, vnk no savas rīcības ieguvu. Es ļāvos savām izjūtām un tas vnk aiziet.
Es nenosodu savu vecāku padomus un es saprotu to, ka viņi vēl tikai labu. Taču kaitina dažreiz tie vārdi:"Tu jau neko nedomā darīt, es neredzu ka Tu kko meklētu un domātu par studijām utt.." bet tā nav taisnība. Vnk tas, ka es to neizrādu publiski un nerunāju par to ar saviem vecākiem, jo tas ir mans dzīves ceļš, kas jāiet un ir, kas to saprot, bet tas ka viņi to ieņem galvā kā vispārīgu patiesību un viss. piemēram, cik reizes es neesmu mēģinājusi ar mammu par to runāt, bet viņai neesot tam laika jo esot citi svarīgāki darbi.. ziniet, būdama vienīgais berns, tas sasodīti sāp. Un viņi vēl brīnās kādēļ es no viņiem izvairos. Jo tad kad es cenšos spert  soli uz priekšu, kāds no viņiem pasper divus soļus atpakaļ..

Paaudžu konflikts- tā ir tik pat sena tēma , cik sena ir pasaule kā tāda..
Doma, ka vecāki nevēl neko sliktu- ir laba, taču maz palīdzēs .Tāpat- dzīves filozofija vēl neskaitāmas reizes mainīsies un papildināsies- kopā ar dzīvespieredzi un nodzīvotajiem gadiem.
Manuprāt, Tavi vecāki gan mīl Tevi , gan pieņem tādu kāda esi, tikai visādi cenšas ievirzīt Tavu darbošanos un domāšanu tajā ceļā, kurā , viņuprāt, ir vismazākā iespēja dabūt lielus un sāpīgus punus. Savā ziņā , viņiem ir pilnīga taisnība tajā, ka ļoti daudz šajā dzīvē ir jāpanāk ar pacietību, neatlaidību un  gribasspēku- ne vienmēr  spontāna rīcība, un nepārtraukta dažādība nesīs jūtamus rezultātus.
Ineta labi paskaidroja- ja vēlies, lai vecāki ieklausītos Tevī un jums sanāktu dialogs- pamēģini izprast arī viņus- un aprunāties viņiem saprotamā valodā- ar konkrētiem piemēriem, argumentēti un mierīgi..  

Vecāki  nespēs Tevi saprast, ja Tu nespēsi viņiem savas vēlmes izskaidrot saprotamā valodā. Jamacās savu viedokli pamatot, nevis -hops- " mant tā sagribējās, nu kā jūs nesaprotat..." Ja vini ir nosvērti, tad arī iemācies informāciju viņiem pasniegt nosvērt, saliec visu "pa plauktiņiem".
Arī vecāki bija jauni un ne vienmēr tik nosvērti. Vienk. ar gadiem situāciju no malas ir daudz vieglāk un skaidrāk saredzēt, nekā vāroties tajā iekšā, tādēļ daudz kam ir vecākiem vienk.janotic.
Ka tai aņukā: 3 gados bērns domā, ka mamma visu zina un saprot, 7 gados- mamma ne visu zina un saprot, 12 gados- mamma daudz ko nezina un nesaprot; 17 gados- ko tā mamma vispār no dzīves saprot; 25 gados- vajadzēja klausīt mammu...

Te jau vairākums pateica, ka diez vai vecēki vēl ko sliktu .... pārbaudījums Tev, pieņemt savādāku viedokli, iemācīties parādīt savu viedokli nenoniecinot pretējo, atrast diplomātiski kompromisu. Kad būsi uz savām pekām, varēsi izpausties pēc pilnas programas.