Ticiet vai nē, bet man ir sāpe jau no bērnības, kas mani vada katru dienu.. Mani vecāki- nosvērti cilvēki, tādi kas visu plāno un nekad nebūs spontāni un saprot un dzird tikai to, ko grib dzirdēt. Ja kaut kas nesakrīt ar viņu domām vai tiek izdarīta kāda rīcība skan viens un tas pats teksts: "es nesaprotu priekš kam to dara! Kādēļ nevar būt normāls cilvēks kā citi!"
Mana sāpe- es esmu viss viņu pretstats- esmu spontāna, man nepatīk rutīna un man ir nepieciešama dažādība. Mani vecāki to uzskata par vislielāko mīnusu un nostāda mani tādā situācijā, ka es nekas nebūšot dzīvē. Bet lai cik es runātu viņi nespēj pieņemt mani, savu meitu, tādu kāda esmu. Es neuzskatu sevi par sliktu cilvēku un vēl jo vairāk sliktāku tikai tādēļ, ka mana filozofija par savu dzīvi atšķirās. Un dēļ tā, ka viņi to vien dara kā mani kritizē manī ir raduši vēlmi jau no 10 gadu vecuma tikti prom no vietas, kur esmu dzīvojusi. man ir alerģija pret šo vietu.. Es nezinu kā lai viņiem to izskaidroju, ja viņi neklausās.
Ключевые слова: Dzīve38617
..saka, ka nākot uz Zemes..katrs bērns pats izvēlas sev vecākus...!...
Varbūt tieši Tu esi kā savu vecāku "skolotājs", bet viņi to nespēj saprast..
Tavi uzskati,ir tavi.Tu doma ka tu vissu zini,bet ta nav.Naks laiks,tu to sapratisi.Tu gribi but briva,to es saprotu,mes vissi esam bijusi jauni,un ari maz esam ieklausijusies vecekos.Bet pacieties,gan tu vinus sapratisi,un savukart ari vini ar laiku ieklausisies tevi.Visam ir vajadzigs laiks.
Rādās, ka dzīve uzlikusi Tev nopietnu pārbaudījumu. Man šķiet, ka cilvēka galvenais uzdevums ir saglabāt un attīstīt savu būtību.
Vecākus mēs neizvēlamies. Bieži vien tie sāpina ļoti stipri. Ja jau dzīve devusī tik nesaderīgus vecākus, domājams, Tev ir liels potenciāls.
Tie vecāki jau vēlas ,lai bērni izaugtu par krietnajiem cilvēkiem,tāpēc bieži uzspiež savu gribu un vēlmes.Mēģini sadzīvot vismaz līdz tam laikam,kamēr esi viņu paspārnē,bet pēc tam pierādi viņiem,ka viņi stipri kļūdijās attiecībā uz tevi,izskolojies,dabū labu darbuun t.t.Bet tagad būs vien jāpaciešas.Es jaunībā aizgāju uz to augstāko mācību iestādi,kuru nevēlējās mani vecāki,izkritu pirmajā eksāmenā.Tomēr,iespējui robežās,ieklausies vecākos,kaut ar sakostajiem zobiem.Saviem bērniem viņi vēlas tikai to labāko,bet bērni vecākus bieži nesaprot.