2ПонравилосьValdis V. Его блог (182)

lūk par to atmiņu un vakardienas datumu;)

16 апреля 2012 10:57

60-gadu beigās, kad es vēl bērna prātā biju, vecais lasīt mani mācija no Valmieras rajona avīzes "Liesma" - bija tad tāda pļāpiņa, "butkai" labi derēja. ja neskaita komuņaku muldoņa, tad viss pārējais bij par kosmosu - utainie nesen bija gagarinu palaiduši, titovu palaiduši un vēl kādu tur bezdienu palaiduši. man, puikam, tas bija dikti incanti, īpaši par tām raķetēm   vecam prasu - vecotēv, a kas tas ir "ārāk par gaismas ātrumu"? vecais pasmejas un atbild - kad apskrien mājai riņķī un no pakša redzi kā tava dirsa nozib aiz nākošā pakša. labi izskaidroja vecais

Ключевые слова: iz dzives1

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (109)

Ineta L. 16 апреля 2012 12:43

Kapar, labi ka ta, grivnas patika
Mūsējiem nekāda valūta vairs nepatīk- uzreiz kriminālprocesu ierosina!
dura lex, sed lex- likums ir bargs, bet tas ir likums

Valdis V. 16 апреля 2012 12:38

nu ja, tas viņiem raksturīgi - ārzemniekam jāsaka skaļāk, tad labāk pratīs krieviski. šie pat uz TV pultīm stiprāk pogas spaidot, kad baterijas beidzas

Kaspars x. 16 апреля 2012 12:38

Ineta, es jau neko nesaku, vienkārši viņi paši nelaimīgi bija ka nobremzēja mani:)) Nezināja ko ar mani darīt:)) Bet kā es jau rakstiju- paris simtu īstu grivnu- lieta darīta, labi ka tā:))

Kaspars x. 16 апреля 2012 12:36

Ar to krievu language ir cits joks, viens vietējais skaļi runāja krieviski, domāja ka es tā labāk sapratīšu, bet kad viņam paskaidroja ka es krievu valodu labāk pārvaldu nekā viņš, saka normāli runāt:)) Bet skats labs, šis gandrīz kliedz:)) Vien vārd sakot, ilgi to ceļojumu atcerējos:)))

Valdis V. 16 апреля 2012 12:35

vo, točna, tagad zinu, kāpēc visādam gadījuma mums ir tikai viens, vienkārš nummurs - 112   lai stostekļiem būtu vieglāk iegaumēt - vienc - vie-ienC, divi

Ineta L. 16 апреля 2012 12:33

Kaspar, domā, ka mūsu vidēji- statistiskais patruļpolicists uz ielas  daudz no likumdošanas un starptautiskām attiecībam zina? Tapēc jau labi, ka zina, kur zvanīt . Neviens nevar pārzinat visu.

Valdis V. 16 апреля 2012 12:32

patēlo vēl, ka neproti krievu languagi un lauzītā mēlē pajautā no kurienes šiem kūp tas "pohuj dim" un vai drīkst to nobildēt

Valdis V. 16 апреля 2012 12:30

a ko, toties jūties kā huzārs parīzē

Kaspars x. 16 апреля 2012 12:27

Aga, paldies, tagad zinu ka klusēšana ir zelts:)) Kronis ka viņi gribēja lai uzrādu arī vīzu, pusstundu skaidroju ka mums nevajag, neticēja, pat zvanīja uz savu ārlietu ministriju:))
I smeh i greh:)))

Valdis V. 16 апреля 2012 12:19

nākamreiz, kad brauc, paķer līdzi namu pārvaldes mēneša rēķinu   kad prasīs uzrādīt - pabā zem deguna un saki "jevro - pro -pisjka"

Kaspars x. 16 апреля 2012 12:11

Tiko atcerējos ka man šitā Ukrainā pienāca klāt divi civilie, kaut ko novicināja gar degunu, es vēsā purnā pateicu ka man neko nevajag un tik eju tālāk. Tie atkal pieskrien un viscinās, es tik tālāk eju, kamēr trešo reizi aiz piedurknes nesaķēra:)) Izrādās- proverka dokumentov-. Labs i, es uzrādu pasi, vel lepni paziņoju ka Evropa, idraivai kociņ:)) A man jautā, a gde propiska, tāds papīreļa gabals kuru aizpildi ielidojot, vēsi astavil v gostinece, bajalsa poķerat. Kas tad sākas par cirku, uuuhhh:)) Gribēja izsūtīt, jēgu pārmīzu, nebija tik ātri planos atgriesties kur nu vel ar piecu gadu liegumu braukt uz UKR:)) Palīdzēja viens vietējais un pāris simtu, īstu, grivnu:))

Valdis V. 16 апреля 2012 12:06

o jā, atceros to vizītkarti. to uztaisīju ar Brežņeva ģīmi - gāja uz urrā   viena laikam vēl tagad puikam kastītē mētājas. būs jāpameklē. labs pekstiņš sanāktu

Ineta L. 16 апреля 2012 12:05

Jā, man vel tagad tā vizītkarte ir saglabajusies pie vēsturiskam relikvijām. Man atkal bija zelta vērtē veļas pulveru taloni, jo bija 2 mazi bebši, veļas mazgašana katru dienu 3 stundu garumā 3 gadu garumā! Visi radi, kuriem pari palika, atbalstīja!

Valdis V. 16 апреля 2012 12:03

krietnu laiku atpakaļ rīgā bija liels ļembasts - "rīgas siltumam" bija 5 gadu jubileja. un šie pat izlaida tādu kā medālīti - bļembu 2 latu lielumā, ar piekariņu atslēgām.
es to bļambu ar parastu melno 10. numura diegu piešuvu savam makam iekšpusē, atvērumā - izskatījās kā slepenā kokarde. iegāju "vardītē" (piparbode tāda blakus mājai), veicīgi izrauju to maku, paveru vaļā - uzrādu   un saku - uzrādiet man lūdzu alkohola pavadzīmes! atnesa ar no tā laika tā nabaga pārdevēja mani labi pazīst

Kaspars x. 16 апреля 2012 11:57

Skaisti, krāsas aktuālas;)) Kaut tagad drukā ārā:D
Bija vel viena fiška- pircēja vizītkarte- tā ar visu focheni bija:))

Valdis V. 16 апреля 2012 11:56

jā, skumstu pēc šņabja taloniem   tā tik bija valūta, cietāka par dālderi, pat eriki tagad tā nekonvertējas kā tas taloniņš uz puslitru

Kaspars x. 16 апреля 2012 11:54

Piekritīs, tas jau pa smuko ja visiem labi, priecīgi:)) Tagad chipi, etaloni un figviņu zini kas vel:)) nekakoj romantiki:))

Valdis V. 16 апреля 2012 11:53

ar re če, vēl kompī veco "sagatavi" atradu, ar pagemaker taisīts, ūdenszīmes pat redz

Valdis V. 16 апреля 2012 11:49

  

mēs darbā uz krāsainā printera sadrukājām sāls talonus   ar vienu tādu pat trolejbusā, biļetes vietā, braucu. tantuks - konduktors ar pavisam nopietnu ģīmi to "apēda"

Kaspars x. 16 апреля 2012 11:38

Sorry, neatceros gan, mazs vel biju:))
Toties atceros 90tos, kad repšiki bija modē:))
Divi gudrinieki nolem viltot naudu, tad tas kurš prot zīmēt sadrukā 15niekus, otrais kliedz- muļķis tāds!
Nolemj tirgū tantukiem iesmērēt. Jau pirmais tantuks ņem pretim un izdod 7niekos un 8niekos:))

Авторизация

Войти