Domām ir liels spēks!

labi, ka mums ir tādi kuri otram gatavi palīdzēt un nečinkst par grūtajiem laikiem un valdību

Ja cilvēks pats sev ļoti patīk.....tad tas jau arī ir tas domu spēks, varbūt citiem ne visai, bet viņš dzīvo komfortā ar sevi....savā pasaulē un viņam atklāti ir nospļauties uz visiem , kas atļaujas domāt savādāk

aksioma,nestrīdēšos.

Mairita no Tukuma ir nerealizējusies medmāsiņa, bet ar medicinisko sertifikātu darbojās privāti, savas peļnas gūšanā uz vientīsīgajiem slim., paceentiem. Tas tā, nekas daudz, bet ievērībai ir ko pārdomāt tieši tā japiecajas ka vinai biznesa iet latviesi sakam atbalstit radosos tautiesus ari tad mums veiksies

Jāni, atvaino,ka tik labs blogs izvērsās par attiecību skaidrošanas vietu.Bet nu nepatīk man tas cilvēks,ka pat neko labu nevaru saskatīt.

Jāni,tas tiesa,katrā cilvēkā ir gan labais,gan ļaunais un jāpriecājas par tiem,kas sevī baro labo

mums japriecajajas par  uzņemigiem cilvekiem

Bez vārdiem,var mainīt vārdu,var mainīt imidžu,bet paranoja,kā paliek nemainīga,tā paliek

Bez vārdiem,Tev taču ir paranoja.To Tev var pateikt katrs,kas kaut mazliet Tevi pazīst.Beidz bendēt veselību ar sliktiem dzērieniem.Varbūt neliksies aizdomīgs vai katrs blogotājs.

...Sorry, ka nevienam tas nav interesanti. Nu tad labi, laiks atvadīties.    
P.S. Dzēst neko netaisos!

Pēc manas dedukcijas šo fenomenu spēju izkaidrot elemtāri; Savā laikā Parrums (jā, tas pats ar pekīniešu tjubiteiku uz pieres, bija znatoks, tobiš, siļon latinu valodā un med..) Taipašā laikā mana Mairita no Tukuma ir nerealizējusies medmāsiņa, bet ar medicinisko sertifikātu darbojās privāti, savas peļnas gūšanā uz vientīsīgajiem slim., paceentiem. Tas tā, nekas daudz, bet ievērībai ir ko pārdomāt.    

Cik zīmīgi un interesanti, kad pazūd Parrums jeb Pūkainītis, ik reizes uzrodās Mairita no Tukuma... Sagadīšanās vai likumsakarība?... Cilvēks, kurai bez īpaša iemesla no laika gala biju netīkams... Vai tas arī ir izskaidrojams?! Viņi nekad netiekās!... ;)

Nav noslēpums nevienam, -dzīvoju viens, kad neesmu internetā vai nu esmu darbā vai nu palīdzu kādam draugam vai haltūrā... Bet kad esmu mājās, tad skatos DVD, bet ja esmu netā, -tad nu protams esmu virtuvē un ko gardu gatavoju un degustēju kādu labu vīnu... A ber šodien atvaino, pēc senas tradīcijas paņèmu ko lētāku, 3.gadus izsturētu Btendiju, -a kas ir brendijs? Tieši tā, -neizturēts lidz galam koņjaciņš... (īsa mans "si-vi), tiem kuri aizrāvušies pārlieku ticēt pūkainītim...)   

Jāni no Daugavpils, visu cieņu tev un atvaino par manu seno "inkognito draugu"! Pūkainīti, ar savu uzvedību tu jau mums spèji pierādi, kas esi par cilvēku! Tavai mātei vienīgi varu izteikt līdzjūtību un ja viņa zinātu, kāds cilvēks ir sanācis no viņas rūpēm tavus autiņus mazgājot un izskolojot, diez vai viņa man ko pārmestu, vien tik atliktu man, no viņas vaiga asariņu noslaucīt...!

Un viņam jautrības tiko ir sākušās, bet nu vairs tik drīz nebeigsies, piedod ka Tavā blogā, bet tas lupata jau mani nobloķēja, jo skaidrā bail

SKATOS JUMS TE JAUTRI IET

Tāpēc jau esi sieviete ka tikai šmigā vari varens būt, ber tagad šis Tev mirla visu mūžu līdzi vilksies un ne vienmēr būsi to drosmi sadzēries. Tu manu sirmo māti par kuci nosauci un tādas lietas nepiedod, jo māte katram ir viena arī Tava var ciest.....

Mì un žē    Tu vēl ļaunu turi? Es šādas lietas kārtoju uzreiz un uzvietas. Bet tu vēl taisies apkārt staigāt un žaļu spļaut...?! Nu nē "vecīt", īsts vecis tā nedara!... Labāk nu būtu *mutautiņā klusējis* -par lietām, ko laikus nokārtot nespēj... Es nu labāk paklusēšu (labi ka laikus no tevis atšuvos un nobloķèju, tad šito jezgu būtu vèl manā mājā iestiepis...!)