Svarīgi , ko ticība sevī nes .

Sarezdits jautajums.....Vestures gaita jabkura valsts  sakuma faktiski cinas par varu, labklajibu, kad tas ir sasniegts sakas lejupslide(protams ir iznemumi). Sini momenta Inku imperija bija labklajiba.... Vinu ticibas centra bija nedzivs prieksmets, otrs dievs faktiski bija pats valdnieks uz ko ka minimums var atiecinat moralu pagrimumu ka ari uz padotajiem....Spani ticeja kautkam dzivam..... Lidzigu piemeru var minet kadu pilsetu ko atklaja 1912 gada, kalnos, ta vispar netika iekarota....cilveki kalpodami nedzivam prieksmetam-dievam, upureja cilvekus, lidz nepalika cilveku...

varam tikai cita dzive un pasaule

Ticibai un domas gaisumam ir milzigs speks,tapat ,ka launam domam,viss materilizejas,kosmosa likums,ko dosi pretim,to sanemsi atpakal.Bet cilveki to atsakas saprast.

..jā, mēs varam neiespējami daudz. Apjēdzam to tad, kad esam situācijās citās.

..tikai- slinkums iedzimtais vai kā- ikdienā brīžam padara tik nevarošus (jā, es jau, protams, par sevi), ka pilnīgi riebjas citreiz. Kā potences- MILZĪGAS!!!!- tiek aizlaistas nekur.

..es arī- neapgalvoju neko. Rakstu tikai to, ko zinu. No sevis.