Nesteidzini kāds es esmu
Ļauj man lēni nākt un iet
Man tā garā mūža dziesma
Ļoti lēni jāizdzied
Ļoti lēni jāsabalso
Tā pa ceļiem, kuri ved
Līču loču vienai tālei
Vienai tēvu zemei pret
Kad es eju prom no tevis
Ļauj man ļoti lēni iet
Gan jau iedams atcerēšos
Kur tā mana puķe zied
Kad es nāku nesteidzini
Ļauj man ļoti lēni nākt
Atpakaļ un ļoti lēni
Savu ceļu īsināt
Maz pamazām, kamēr citi
Sen jau prom un sen jau te
Kur man lēni izdziedama
Nepaspētā dzimtene
Nesteidzini kāds es esmu
Ļauj man lēni nākt un iet
Man tā garā mūža dziesma
Ļoti lēni jāizdzied
Ключевые слова: dzive - darbs4
Traģiskākais ir tas,ka dzīve ir gara, mūžs ir īss
Atnāk mīļa,atnāk rāma,
Sūras takas,- nepaklūp.
Reizēm it kā nemanāma,
Taču kvēls un patiess skūpsts.
Nule šķiti vēl tāds nomākts,
Viņa pati sevi nes,
Izrauj tumsa tev no domām,
Smagumu - no dvēseles.
/ A.Skalbe/