Katrs cilvēks grib satikt savu otro pusīti ,lai dzīvotu mīlestībā un saticībā.....Bet ne vienmēr tā dzīvē izdodas . Vai tas ir cilvēka liktenis ,vai neprot novērtēt otra cilvēka rakstura īpašības ....?
Ключевые слова: mīlestība34034, dzīve38617, cilvēka liktenis.0
Ne man spriest, kļūdījos nepārtraukti, visam sen esmu atmetusi ar roku.
Ar baltu skaudību noskatos uz vecīšiem ,kuri plecu pie pleca vien otru pabalsta, bet tas nenozīmē , ka viņi nekašķētos, un kā vēl.
Lūcij, vai Tava otra puse arī uzskata, ka bez problēmām??? Ar ko Tu dzīvo - ar Koka kluci Konstantīnu??? Es dzīvoju ar savu vīru 34 gadus, un nekad neesmu uzskatījusi, ka mēs kopa būsim mūžīgi - dzīvojam šo dzīvi stundu pa stundai, dienu pa dienai... tā ir forši,AR problēmām, uzkurinot kaislības un interesanti!!!
..Jā, šis džeks izskatās tāds jancīgs...
Ja mēs zinātu, kur sastapt to "otro pusīti", tad jau visi būtu sastapuši...Tie Likteņa ceļi ir mums nezināmi, ja ļausi Liktenim sevi vadīt, tas aizvedīs pie TAVA CILVĒKA!! Lai visiem izdodas!!!
Feina bilde ! Tā vien šķiet, ka viņš atcerās vakardienas vecpuišu ballīti
Vispirms novērtēt sevi,kas esi tu un ko gribi no otrās pusītes.
Es ar savu dzīvoju 33gadus un bez problēmām.Nevienu neesmu mainījusi,jābūt pretimnākošiem viens otram un neuzkurināt kaislības.
nav iespejams sinis laikos,nav ko dream on
lai dzivotu muzu laimigi vajaga muzu meklejumos ieiet
Ja ir starp abiem uguntiņa ....tad nu tā ir visu laiku jāuztur - neskatoties ne uz ko
Tā ir loterija. Roza brilles kad uzliekas, tad jau neko neredz un domā šķērsi. Likteni paši veidojam jebkurā gadījumā, tāpēc to var arī ta uzskatīt. Jā, var būt arī neprasme novērtēt otru, arī pieredzes trūkums. Domāju, nevajag nekur steigties, jo laiks ir tas, kas saliek visu pa plauktiņiem.
Lai nodzivotu ar kadu laimigi jabut pasam cilvekam
Jebkura gadijuma,abiem ir jacinas,jamil.Bet,tagad ja kas plinti krumos,gan nakama,vai nakamais bus istais.Retais paris mak,milet,un saticiba,vissu muzu dzivot.
tā ir laimes spēle un pārbaudījums spēsi vai nē visu salikt pa plauktiņiem:)
Tas nav liktenis, bet pieredzes trūkums, kas neļauj reizēm adekvāti novērtēt sevi un otru. Tāpat- personīgais slinkums un nevēlēšanās izprast - sevi un otru. Un jau pašā iesākumā- sākt ar to, ka būt pašai par vienu stabilu veselumu, nevis kaut kādu mistisku pusi no kaut kā, un tad meklēt stuti- otru pusi.
Tas ir liktenis , kas saved tevi kopā, daudz skaistu brīžu , un tad , kad kopā ir labi , jauki , un uzskati , ka tā būs vienmēr , izdara tā , ka paņem to , kas tev bija ļoti tuvs un mīļš , lai uz tevi noraugās no mākoņa maliņas ,Tāpēc nekad nevar zināt - ko dzīve tev pasniegs.
manuprāt liktenis,kas var izpausties kā nejaušība
Laikam tomer liktenis un cilveka speja pienemt citu un nemeginat to "regulet"