Ir vārdi viedie, kas no pirmslaikiem nāk: "Apdomā divreiz, pirms ko sāc!"
Ak, es patiešam par to padomāju,ik reizes, kad manī dzimst šī vēlme sacīt tev - lūdzu, tuvāk man nāc... Bet es tikai padomāju, ka vajag apdomāt, jo vēlēšanās ir spēcīgāka par prāta vārgajiem centieniem....
Tikai sev vienīgā zināmā veidā, es tagad tev atklāju savu dvēseli, kā gleznu tukšu.....
Audekls ir gruntēts, tas ir sagatavots, lai uz tā krāsas klātos, bet toņu un pustoņu tur trūkst.....
Tas audekls paliks vienmēr tāds, ja arī turpmāk, es bēgšu prom no vārdiem, kurus sacīt tev ļoti vēlētos, ja noklusēšu to, ko, es no tevis vēlētos.... Es vēlos palikt un reizē baidos, no pirkstu pieskārieniem taviem maigajiem, kas toņus radīs manā gleznā, no kaislību ugunis, kas gleznu aizdedzinātu, no tās vitalitates, ko tu sev līdzi atnestu...
Tu varbūt jautāsi man: " Kāpēc tādi savādi vārdi ?"
Tu , varbūt, teiksi man : " Kādēļ jūtas nevari skaidros vārdos man paust?"
Es čukstēšu :" Tas taču pārāk vienkārši... mums ..."
Tu beidzot smaidot jautāsi : " Vai tad no tā, jūtas neīstākas kļūst?"
Es mirkli klusēsu, un tad teikšu: " Nē, bet vēlos ietērpt tās mirdzošā aurā... lai vārdi un pieskārieni ir kā krāsas , mūsu kopīgā gleznā..."
Ключевые слова: Dzīve38617, attieksme3443, mīlestība.29
Labak vienreiz sakt,neka visu laiku nozelotu
Skaisti vārdi....vārdi,bet dzīve ir savādāk...noliegt ir vieglāk.
..sirdsprāts..
...lai notiek tavs prāts, Sirds!
Var ieskatīties acīs un visu saprast bez vārdiem...
Reizem ja ja nesu parliecinata par sevi.
Vai vienam cilvēkam maz tas ir iespējams? It viss uz audekla baltā var klāties vien smalko vibrāciju iespaidā-no tava prāta ,manas jušanas,mūsu mijiedarbības, saskares mirkļiem. Ej nu noķer viņus-tikko bija un vairs nav...
...tieši tā--apdomāju.... ,tādēļ uzsaucu,lai vēlmes,t.i.,prāts ar dvēseli saplūstu vienā laidā,un būs ļoti labi !