Klusā cerība!
10 июня 2012 14:47
Es vēlos mīlestībai ļauties,
Vien sāpes rēta sirdī nesadzīst.
Varbūt reiz spēsim sāpes dalīt,
Lai katram tiek, cik panest spēj.
Un nezinu vai spēšu sevi,
Vēlreiz, cauri skaistam mirklim vest?
Lai ārā lēni siltais lietus līst,
Lai mirdzoša asara uz vaiga žūst
Kad dvēsele vientuļa kļūst.
Dienu no dienas,par kaut ko domāju,
Un dziļi sirdī sapņoju...
Par acīm mirdzošām un lūpām smaidošām.
Nu kādēļ, mana sirds ir tāda muļķe?
Šo mīlas dārgumu man liegt...
Es spēšu, tavām acīm mīļu smaidu dod,
Vien ļauj man tevi satikt un iepazīt.
Saulē kopā būt un lietū salīt.
Ключевые слова: mīlestība34034
Комментарии (5)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Arvils S. 10 июня 2012 20:35Manu prat ja ta ceriba ir noklusinata,vai klussa?varbut ta otra puse par daudz nesamerigi kautrejas!Spriezot pec autores skaistajam dzejas varsmam!nu tak viss ir gandriz kartiba,bet vajag sevi sanemt spekus un beidzot istenot savu merki!Pliesanu janka ar ir ko tadu par so temu strebis:mainosa mainies uz augsu!
Удалённый пользователь
10 июня 2012 16:37Nedzer šnabi, nepīpē zāli ... un gan jau tavā sirsniņā atkal iespīdēs sauļuks, kaut kur, droši vien, ir kāds dzeks kas ilgojas pēc tā paša.
Gundars Ī. 10 июня 2012 16:36...cerība mirst pēdējā, bet ja jūtas ir..., tad ļaujies...tām...
Vineta K. 10 июня 2012 15:38Katram sava laimite,tad kad ir pienacis istais laicins.Tikai gaidit vajaga.
igors s. 10 июня 2012 15:12Nu kāpēc,tava sirds ir jūtīga,tātad nekas nav zaudēts!