Tiesi ta ,to netrukst un visu nepaveikt ,sapratisi kad busi vecaka

Vientulību izjust nav vienkārši laika ir tik daudz nodarbes.

...arà nevar gluzi mest,saikne ar pasauli..

...tad kādēļ jāmaksā telefona reiķini labāk zīmējam saukli,nost ar telefoniem

...tà viniem nebija lemts-telefoni spiitiigi   kluséja...

..nu tad neko,lai tie telefoni turpina klusēt....

..neuzdroshinàjos...,Skàrlet

Nu ko nu es,es jau nē,man jau neteici,lai zvanu....

Fu tu,kà nobaidiiji..,tad jau priimà!

Es nejutos vietula ir berni,mazberni draugi ,kaimini  

Max,uzrakstīji un tad nobijies,ka nepiezvana ar...

Bailes mainīt ierasto dzīvi...

Man bail no augstuma un bail (pareizāk būtu teikt - ļoti slikti jūtos) noslēgtās telpās, bet nekad nav bijis bail palikt vienai. Vienatni vajag prast pareizi novērtēt, lai tā nepārvērstos par vientulības sajūtu, kad tiešām jūties no visiem pamests, nevajadzīgs un lieks. Pat esot ļoti lielas ģimenes lokā cilvēks var justies vientuļš, nesaprasts, nesadzirdēts un nemīlēts. Par to, laikam, vajadzētu baidīties vairāk.

.."ja bûs skumji,piezvani ,man.."
/dziesma/

Bet Sirdij tak nevajag Skaitu....

Par bailēm..Katram ir savs baiļu faktors.
Un vientulībai nav īpašs sakars ar bailēm. Baidās visi no kaut kā..

Būt vienam un justies vienam,nav tak vien un tas pats....

Mums nav ko zaudét..!

Ideali.

No pērkona ..