No dzīves norakstīts.
1 июля 2012 13:28
Vienu vakaru sēžu vienā no Rīgas alusdārziem, sūcu bairīti, vēroju cilvēkus. Pie letes stāv viens vīrišķis, no mugurpuses trenēts vecis, no priekšpuses - savu krāniņu droši vien tikai spogulī var saskatīt Karoče, kaut ko gaida. Kā tad, pienāk Bārbija, kājas no padusēm, platformenes, blondi mati, teorētiska kleitiņa. Apkrīt tam alusvēderam ap kaklu un bučo nost. Tad es padomāju par mums , večiem, jo tizlāki paši esam, jo smukāku Bārbiju vajag.
Bet tas tikai sākums, īstens kultūršoks parādās vēlāk.
Pie stūra galdiņa piesēdās, varētu teikt iegāzās, četras sievietes, skaļas, rupjas, iereibušas, ākstīgas un.... Pat nevaru ta pieklājīgi pateikt kādas. Nu, viss, ko nevajadzētu izcelt, bija maksimali izcelts.
Viena sēdēja ar muguru pret mani un demonstrēja uz puspēcpuses nomukušus džinsus, dibenrievu un stringus, dažas kailas tauku krokas, nospīlētu topinu un mugurā un plecos iegriezušos krūšturi, un mati vēl palmiņā uz galvas sasieti.
Viena būtne, kas sēdēja man pretī un neatlaidīgi uz mani blenza, izskatījās tā puslīdz, ja nebūtu notecējušās kosmētikas. Divām varēju novērtēt tikai profilu, bet es to vairs neaprakstīsu, apmēram kā pirmā aprakstītā būtne būtu noklonējusies
Baiss kvartets.
Un nevajag mani tagad lamāt.
Man patīk sievietes ar formām, kuras nav drēbju pakaramie. Un sieviete ar kuplām formām var izskatīties pievilcīga un skaista, ja pati tāda jūtas, un seko tam kā izskatās, bet šis kvartets....
Koroče, es neizdzēru savu alu un aizgāju, jo šis kvartets ar savu pi....pī..... leksiku, zviegšanu un atbaidošo koķetēšanu nerosināja uz palikšanu.
Ключевые слова: Dzīve38617, attieksme3443, saskarsme.17
Комментарии (108)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Удалённый пользователь
1 июля 2012 15:25uzvedībai ir psiholoģisks izskaidrojams-
Rupjums valodā- cīņas veids par būšanu- Mēs Arī Esam pasaulē- Mums arī tiesības tādas pašas!
Удалённый пользователь
1 июля 2012 15:24Max, ja aliņš auksts, vispirms izdzer- atvēsināsi sakarsušo prātu... Tikai nesaki atkal, ka man pēdējais vārds...uzraksti, kad nolemsi, ka pēdējais būs tavējais- es apklusīšu( piedod, jo esmu diezgan komunikabla)
Удалённый пользователь
1 июля 2012 15:23ASV tādas ir papilnam- Visu sapņu zemē....sevišķi melnādainās
hamburgerīši pildīti ar speķi, sieru, desiņu, salātu lapiņa- minimāli.
Удалённый пользователь
1 июля 2012 15:22Vai ne, Anda? Atnākušas atpūsties.Malaces- par spīti apaļumiem un nelabvēļiem jūtas forši!
max m. 1 июля 2012 15:20alinu bûtu pràtiigàk izdzert,pirms pateikt..
Удалённый пользователь
1 июля 2012 15:19...itkā viņas pašas nezina savas prioritātes...ja reiz tādas atnākušas.
max m. 1 июля 2012 15:17a ja pateiktu,ka pakala velas àrà..,bruktu virsû?
max m. 1 июля 2012 15:16Smuki aprakstiiji,sajûta ka pabiju Rigà!
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:58Ja tik traki ir, Lauma, tad tiešām jāpamaina vieta...
Elitá K. 1 июля 2012 14:58vinjsh vnk churaat gribeeja....DDDDD
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:57Jācer, Anda, ka tevi ar varu neviens nespiež to darīt...
Vasilijs P. 1 июля 2012 14:55Pats zinu...
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:55Es saprotu, Līga..katram ir savs dzīves stāsts..es jau neko nesaku. Taču, ko var darīt, ja no dabas esmu jūtīga uz smakām.. Tur neko ar sevi nevaru padarīt..Uzreiz metās slikta dūša..
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:55...badā nomirtu- ar viņām negulētu....
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:48Anda- viņas jutās pilnīgas - tas vien jau ir labi...Tātad laimīgas...kāpēc Raitim nepatika?
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:47Es Lauma, reiz autobusā apsēdos tādam cilvēkam blakus. Zini- bija vērts. Tādus dzīvesstāstus ļoti reti dabū dzirdēt...
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:40un rīkojās saskaņā ar sevi, galvenais- pašas apmierinātas...
Iespējams, izdzer visus Bailīgo atstātos aliņus
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:38...un viņas To apzinājās....
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:38...viss viņās saskanīgs- vārdi, darbi, vizuālais- Ideālas Bārbijas- ļoti Pilnīgas Bārbijas.
Удалённый пользователь
1 июля 2012 14:21Izlasīju rakstu, interesanti aprakstīji!
Nu ko lai saka..tāda tā dzīve ir..pietiek tik pasēdēt kaut kur un pavērot apkārt. ne to vien ieraudzīsi.
..Reiz Rīgas autoostā iegāju kafejnicā, paņēmu tēju un smalkmaizīti, gribējas tā lēni velkot laiku līdz savam atējošam autobusam ievilkt elpu ..Tā lēni dzerot tēju. skatos uz cilvēkiem.. Viss ir labi, līdz ieveļās vīrietis-bomzis, bet man liekas, ka smaka gāja viņam pa priekšu.. Lieki teikt, ka mana tēja un neapēsta maizīte palika uz galda un es kā lode no tās kafejnīcas prom..
- ← Предыдущая
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5
- 6
- Следующая →