Tās neredzamās dienas gaismu
par jaunu ņemt
un izgaismot.
Nost s gaišu
avu sirdi smago
par jaunu viegli tālāk iet.
Vēl tālāk,nekā aizbraukt var.
Tai ceļa galā nav mums nāves.
Vien zilās zvaigznes stai planētu šo skars.
Tā zilā planēta būs atkal mūsu
un mūsu zilgie sapņi
atkal dzīvi taps.
Par jaunu dzīvi taps-
svešādi vai senaizmirsti skaistu,
kurā neesošāis viss taps esošs
un viss
caur Mīlestības mūžīgumu
silti pielijis.
Kas būs pēc tam?
Ikvienam savs,ko pats sev izvēlējies būs.
Mūsu būtība ir mīlēt
un neidzist un nešķirot.
Mēs iestādīsim ziedus,ko pasaule
ne Zeme vēl nav redzējuši
Un nosauksim šos ziedus vienā vārdā-
-majadēras violetisārtizilās.
Tāpat kā planētu no kurienes reiz ieradāmies šeit.

svešādas vai senaizmirstas apskaidrības