Reizēm,lasot rakstus periodikā par prezidenu Bērziņu rodas iespaids,ka akcents tiek likts uz  viņa lielo pensiju,gandrīz vai mazsvarīgs šķiet šī kunga pieticīgais dzīves veids,prezidenta algas ziedošana skolām,galvenais noziegums - lielā pensija.Tam seko gūzma žultainu komentāru.Tad rodas vēlme kļūt par veco Hotābiču:izrautu no bārdas vienu saru un,ar pāris buramvārdiem,sasēdinātu visus kritizētājus augsti apmaksātās vietās.Tad palaistu pensijās un interesanti būtu redzēt,vai vispār kāds atteiktos no savas pensijas,jo pašu darbs liktos tik svarīgs,ka gandrīz vai,par maz apmaksāts.
     Intersantākais ir tas,ka nākošajiem prezidentiem būs grūti"ielekt prezidenta Bērziņa tupelēs".