labākie spēlētāji tribīnēs sēd

....no malas redzasm labāk....laikam tikai otrs...pašam sevi tā grūtāk....

Piekrītu Sonjai. Cilvēkam var būt dažādas emociju izpausmes uz dažādiem kairinājumiem, bet ir tomēr lietas, kas saistītas ar dzīvības uzturēšanu, fizioloģiskiem procesiem, ko , ja neesi izbaudījis, tad ir visai vāja nojausma. Piemēram.. paēdušais nesapratīs neēdušo, vai ne... , kamēr pats nebūs izbaudījis, kas ir bads.

No malas labāk redzams... Man vienalga,kaut apkārt ūdens plūdi,lai es tikai būtu sausumā!

kas to zina kā ir pareizi, katram pareizums savs, vienīgie kam es pa īstam varu dot padomu ir mani bērni un ja vēl reizēm uzklausa, arī labi, padomdevēji no malas, tas nav īsti labi, par nosodījumiem vispār nekomentēšu, lai nav jālieto lamu vārdus:)

...kas meklē tas artod....var paklupt...var arī pārlēkt......katra paša izvēle....

Katrs dzīvē atrod to ko viņš vēlas, kurš asaras un akmeņus kur paklupt, kurš priekus un laimi....

Teiciens,kamēr neesi pats izbaudījis,diez vai sapratīsi,ir diezgan ticams.

Tas nemaz nav iespējams, jo- tur , kur viens lies asaras, citam- būs tikai izbrīns, tur , kur viens klups- cits paņems un pavels tos akmeņus sānos, pārkāps pāri, vai apies riņķī... bez dalījuma- pareizi /nepareizi, vienkārši- tā būs cilvēkam ērtāk , ātrāk, pieņemamāk.Un diez vai  tik obligāti ir jāiet otra ceļš, lai pārliecinātos, ka- ja neskatīsies zem kājām- var paklupt, var sadauzīt , atdauzīt kaut ko , tas sāp un ir asaras... Tās ir tādas likumsakarības, kas strādā, par laimi, vai diemžēl- kā nu kurš tās uztver.