Kaut kas traks,kā tā zinātne attīstās! Tā skrien tik ātri,ka grūti tikt līdz.Atminos padomjlaika kompjūteri,kurš aizņēma veselu istabu.Vēlāk  to varēja ietilpināt jau uz rakstāmgalda un,visbeidzot, - klēpjdatori. Līdzīgi ir ar mobilajiem telefoniem:sākumā bieži bija redzami skūtgalvji treniņtērpos ar milzīgām klausulēm rokās,no kurām sarunas laikā vajadzēja izvilkt antenu. Vēlāk aparātiņi kļuva arvien mazāki un ar dažādām ekstrām piebāzti.Tagad šo ierīci vairs nevar saukt  par telefonu,jo tur ir arī internets.
    Masu medijos šad tad var   dzirdēt par milzu sasniegumiem elektronikas jomā - tiek radīti dažādi roboti dažādu darbu veikšanai.Izskan domas,ka roboti pilnībā varētu aizstāt cilvēku.Ja šie spēs paši domāt,tad nez`vai viņi gribēs kalpot cilvēkam.Cilvēka slinkums lielākoties ir tas dzenulis zinātnes attīstībai.Gan jau atradīsies kāds supersliņķis,kurš radīs cilvēka aizstājēju.Nelīdzēs nekādi aizliegumi.
   Tad nu uzrodas jautājums,vai mums nevajadzētu pateikties asiņainajai Svētajai inkvizīcijai, ka cilvēce vēl pastāv.