Interesanti mans teksts šeit bez autora :)

Sevišķi tas,kurš tiek atvēlēts pārdomām.

Laiks ir mūžīgs, mēs tajā neiekļaujamies, līdz ar to mēs neesam mūžīgi, jeb mūžīgi, kamēr mūs atceras. Lai atcerētos, vajag kaut ko sasniegt, lai sasniegt vajag talantu un darbu, jo talants bez darba nav nekas. Lai daudz strādāt ir vajadzīgs laiks, kurš ātri skrien..Aplis. Bezgalība.

Parasti ta trukst.

Laiku nevar nosist , beigās viņš to vienmēr izdara ar mums !

     Cilvēka mūžs var būt mēra vienība!

Uzvar ... Ātrākais ...

...bet laiks ta iet....

Neziņa, neziņa ... Vēlmes, vēlmes ... , jāiepazīst laikam sevi ...

...ja zinātu ko meklēt...būtu vieglāk...

Jāķer mirklis, izdevība kamēr vēl ..., bet ... Meklējam nezin ko, kamēr paliekam ar ...

Beigties var tikai atvēlētais laka nogrieznis.Pats Laiks ir bezgalīgs.

Nu, kāpēc tik drūmi? Ja kaut kas ir mūžīgs, tad tas tiešām ir Laiks. Cits jautājums, cik mēs paspēsim mums atvēlētajā laika sprīdī...
"Mūsu laiks pienāk un aiziet. Arī tad, ja mūs nesatiek".
"Viņa laiks bija pagājis. Viņš pats vēl tikai nāca."
/Andris Briedis - īsprātības - "Tukša galva nesāp"/