________▒▒▓▒▒▓▒▒▓
________▓▒▒▓▒▒▓▒▒▓▒▒▓
_______▓▒▒▓▒▒▓▒▒▓▒▒▓▒
_______▒▓▒▒▓▒▒▓▒▒▓▒▒▓
_______▒▒▓▒▒▒▓▒▒▓▒▓▒●▒
▓______▓▒▒▒▓▒▒▓▒▓▒▒▒▒
▓▒▓__ __▒▓▒▒▓▒▒▓▒▒▒▒▒
▓▒▒▒▒▓__▒▒▓▒▒▓▒▒▒▒▒
▓▒▒▒▒▒▒▓_▒▒▓▓▒▒▓______▒▒
_▓▒▒▒▒▒▒▒▒▓▓▓▓▓▓▒____ ▓▓
_▓▒▒▒▒▒▒▒▒▓▓▓▓▓▓▓▓▒__▓▓
___▓▒▒▒▒▒▒▓▓▓▓▓▓▓▓▓▓▓▒▒▓
_____▓▒▒▒▒▓▓▓▓▓▓▓▓▒▓▓▓▒▒▓
______▓▓▓▒▓▓▓▓▓▓▓▓▓▒
__________▒▓▓▓▓▓▓▓▓▓▒
_________▒▓▓▓▓▓▓▓▓▓▓▒
________▒▓▓▓▓▓▓▓▓▓▓▓▒
_______▒▓▓▓▓▓▓▓▓▓▓▓▓▒
No jauna
Ik rītu atverot acis
No jauna pasauli ieraugām,
Lai gan pie visa pierasts,
Tik daudz tomēr nezinām.
Un tieši tāpēc, ka nezinām,
Ir vienmēr vērts pamosties,
Lai mēs starp ikdienas pelēkām
Vēl paspētu iekrāsoties.
Lai paspētu ieklausīties,
Ko zeme čukst ozola zīlei,
Un , lai mēs varētu satikties
Ar sevi pašu - šai dzīvē.