Gribētos vairāk pasaku ar laimīgām beigām...Lai pasaka  ietver gan morāli, gan beidzas ar vārdiem "VISI dzīvoja ilgi un laimīgi". Jaunās pasakas to negarantē. Bet dīvaini - jau bērnībā man bieži bija žēl negatīvo varoņu...Un visdīvainākais, dzīve ir pierādījusi, ka tieši tie vispāratzītie "sliktie" mēdz būt visuzticamākie un patiesākie draugi.  

Bērnībā lasīju pati. Tagad nelasu,bet sanāk klausīties kā dašs labs stāsta ''Pasaciņas''.

reiz sensenos laikos...
ļoti iedvesmojoši, pacilājoši un uzšķiļ krāsu tagadnei
paldies, ka atgādināji

Sievietes stàsta,viirie$i klausàs un abi kopà lasa.....

Ak vai....nesanāk ne klausīties!
Pašai vien jāstāsta

mazberniem patik manas izdomatas pasakas,un ari lasu un berniem stastiju,tikai ne jau melu pasakas.

Protams biezak sanak stastit.Tads darbins,mazie ir zinkarigi.Bet lai kautko palasitu,tas diemzel sanak loti reti.

Ta visādi sanāk uztvert tās pasaciņas.Ikdienā uz katra soļa.Ta mūs augstskolā baroja ar stipendijas pasaciņu! Gandrīz pat noticēju- vei kā!
Nani gaters:studentu daudz,a stipas(rubuļu) maz!Ista Lašarova...

Patīk tikai ka literatūras žanrs, gan klausīties, gan kino, gan lasīt bērniem priekšā.
Sadzīvē, attiecībās galīgi nepatīk!

Tās pasakas jau mēs visi klausāmies gadus dicdesmit- tikai joprojām nevaram saprast vai tās beigas būs laimīgas.

Ninas pasacinas bija jaukas.

katru dienu dzirdu pasakas..cilveekiem patiik izdomaat hahahah

Patīk nostāsti, spoku stāsti, pasakas nevisas.

Protu stāstīt.

Manas milakas bija un ir Dzukstes pasakas.

klausiities

Klausīties gan !

Bērnībā patika visādā veidā tikt pie pasakām, bet tagad, izrāpos no tā vecuma.
Ļoti gribētos atgriezties atpakaļ, tajos laikos, bet vairs neko nevar padarīt, jo
viss tas periods iekrita pagātnes bezdibenī, no kurienes neko izvilkt nevar,
palika tikai atmiņas

klausīties un stāstīt-tāds darbs

klausīties..