Iemēģināju roku atdzejošanā:
Meistardarbs (atdzejots no Madonnas "Masterpiece")
Ja tu būtu Mona Liza,
Izkārta pie Luvras sienas,
Stāvētu tur nekustīga,
Acis priecējot ikvienas.
Šķiet, tu tāda arī esi-
Tik rets mākslas darbs bez cenas,
Sargāta un virvēs sieta...
Tomēr cerība man sava.
Un es
joprojām tev līdzās
Kā zaglis, kam droši tik tumsā,
Meistara radītās priekšā...
Un es
tev nevaru pateikt,
Kādēļ sāp mīlot tik skarbi,
Ja iemīli meistardarbu...
Kaut nezūdošs nav nekas.
Pirmoreiz ieraugot tevi,
Tumšais pārtapa gaišs,
Kā impresionista gleznā
Nejauši trāpījies traips.
Jā, līdzīga gleznai tu esi,-
Drīkst apbrīnot nepieskaroties...
Un varbūt tas krusts, ko tu nes,-
Būt mūžīgi izredzētai...
Kaut nezūdošs nav nekas.
Ключевые слова: dzeja18356, Madonna Masterpiece0, atdzejošana0