Baltas, saltas lēnām krīt sniega pārslas,
Tās savā būtībā tik dāsnas,
Cita citai līdzīgas kā māsas
Un šķiet, ka uz zemes vairs nav citas krāsas.
Pa balto, salto, sniegoto pļavu
Brien Ziemassvētki, kā katru gadu.
Mēness sirpis ar bālo vaigu
It kā vēro vai es arī ko gaidu.
Sen neticu teikām un pasakām
Bet, kad piemiedzu acis,
Redzu caur skropstām un sniegpārslām,
Ka arī šogad pa mēness gaismas nosprausto taku
Brien Ziemassvētki ar cerību un brīnumu maisu.
Aizturu elpu kā bērnībā,
Lai neizjauktu sniegpārslu kluso deju takti,
Ko sagriezis vējiņš šo nakti.
Nošvīkstēja, nozibēja, neapjautu - kas,
Vai mēness bāls, vai draugs tāls, vai Ziemassvētki,
Kas novēlēja man gaišus un priecīgus šos svētkus.
/26.12.2012. Ligita Deviķe/