Nepalikt cits citam parādā - tas ir stabils veids, kā stiprināt un paildzinat draudzības saites, bet vai ar to vien būs līdzēts. Ja mēs viens pret otru esam ko
rekti, tad jebkurās attiecībās varam iztikt bez parādiem. Tas rada kārtīga cilvēka
iespaidu, kas savukārt veido pozitīvu attieksmi un simpātijas, bet vai to uzreiz var saukt par draudzību...
Citkārt nācies novērot pretējo variantu - pie viena klasesbiedra vai vienkārši paziņas
pienāk otrs un saka :"Vai Tu esi mans draugs? Ja esi, tad iedod (aizdod, izpalīdzi, izdari draudzības vārdā kadu pakalpojumu utt.). Un tad vēl brīdina par sekām (ja neiedosi(neizpalīdzēsi), tad draudzībai beigas...) Pēc tam, kad dažas reizes šādā veidā esi bijis izmantots , tu nakamreiz šo "draugu" labprātāk redzētu ejam, nekā nākam. Par draudzību no Tavas puses tur vairs nevar būt ne runas.
...Vai atkal izteiciens, kas nācis no biznesa aprindām:" Ir laba tā draudzība, kura balstās uz veiksmīgu biznesu, bet slikts ir tas bizness, kurš balstās tikai uz labu draudzību."
Vērojot šādas un tamlīzīgas epizodes dzīvē, izraisās pārdomas un rodas jautajumi.Lūk daži no tiem :
-vai tik tiešām draudzības stiprums ir mērāms materiālās vienībās un tas ir
apgriezti proporcionāls materiālas dabas parādiem?
- vai mēs draudzību varam izmantot savtīgu problēmu risināšanai un cerēt ka
viņa no tā necietīs?
- ja mēs draugus iesaistīsim kopējā pasākumā (biznesā), vai no tā necietīs
mūsu draudzība?
- vai mēs varam draudzību noreducēt līdz materiālajam līmenim un uzskatīt - ja
reiz mēs neesam palikuši kaut ko parādā, tad ar draudzību viss kārtībā?
Droši vien arī Jums ir savi vērojumi, savs viedoklis šajā jautājumā, būtu
interesanti ar to iepazīties...
Ключевые слова: attiecības38711, draudzība184, parādi0
Ideālā variantā draugs būtu tas, kas nākamajā dienā pēc Tava bankrota piezvana un jautā, kā var palīdzēt...Bet dzīvē draugi ir stipri vien merkantilāki. Esi veiksmīgs, un varbūt nekad nebūs jāuzzina, cik Tev patiesībā ir bijis draugu...
Nu,gara demagogija.Es nekad nevienam vairak neaizdodu,un vairak nenoviena neaiznemos.Jo abos gadijumos var zaudet draudzibu,kura nav bijusi pietiekosi stabila.
Viss ģeniālais ir vienkāršs - ieklausies...
...tad jüs nebijàt labàkàs draudzenes!...ja vinja tev naudu atdeva,tas bija ar domu,ka nàkamreiz aizdosi vairàk,....summa nebija pietieko$i liela....paga,paga!!...joks...
Juta, nav viss tik viennozīmīgi. Ir teiciens, ka dots devējam atdodas. Pašai ir gadījies aizdot, tajā brīdī to varēju atļauties, bet draudzenei bija ļoti kritiska situācija. Un visnegaidītākajā brīdī, kad man paāi pienāca tāds galīgā tukšuma brīdis, pēkšņi parādu atdeva(termiņi nebija norunāti, t.i. atdosi, kad varēsi).
...ja gribi pazaudét labu draugu,aizdod vinjam péc iespéjas vairàk naudu...
ir izņēmumi, nepavisam ne slikti. te parasti, kam pirmam untumi uznāk, tas arī mākoņos ar savu ES ir sabraucis. no vienas pieres skata punkti ir ierobežoti. kā autiņā. ja nepaspēj zaudēt saikni ar līdzgaitniekiem, var izvairīties no tādām domām. tieva tāda aukliņa tā ir - te tu ar saviem, un te tu jau baigais boss. tikumības jautājums, pamatīgi smags.
Dzīvē ir dažādi gadījumi novēroti: zinu, kur labi vienā biznesā strādā divi skolasbiedri jau ilgus gadus, katram savi darbi, diviem vieglāk, ja sapas raksturi un daudzmaz līdzīgs dzīvesstils. Var būt arī pilnīgi garām tāda divu draugu būšana, kad draudzība paput, jo viena uzskati nesakrīt ar otra(zinu reālus piemērus). Un par to palīdzēšanu 50/50. Ir pozitīvi, ja nelaimē nonākušam draugam, paziņam, citi sasparojas un palīdz- tas tāds atspēriens turpmākajam ceļam, lai cilvēkam nezūd cerība. Jebkurā gadījumā jāzin drauga "biznesa plāns" - naudas kāšanu vai pieņemšanu darbā draudzības vārdā(ja no daudzām citām darba vietām bēdubrālis padzīts) neatbalstu.
Vai ar LAULAATO DRAUGU nepietiek!!?????