Zaķis , baigais pagāns tāds,
Izlīdis no savas alas,
Palaidis ir baigās baumas,
Ka lapsas, vilki, jenoti un eži,
Slinkojot un par to saņemot
Vēl lielu  algu.

Par bezkaunību šādu
Meža zvēru kopsapulcē
Nolemts tiek, garausim,
Tūlīt pat uz karstām pēdām
Atstāt savu  iemīļoto egļu puduru
Un ievākties pie purva čūskām.

Sākot savu celu trimdā,
Zaķis balsī skaļā,
Visiem dzirdot paziņo:
"Korupantiem pienākuši grūti laiki,
Nevarēs tie nekur dēties
Zem meža krūmiem tagad slēpties."

Atpūšoties , nebēdnieks, ir apstājies kalniņā pie blakus meža,
Kur ar vecmātes  dāvināto tālskati
Uzmanīgi vēro,
Kā kaimiņzemes meža valdnieki cīnās par savu valstu
Valodu un kultūru
Un ciena savus praviešus