Neraksti vēstules, netērē tinti,Tāpat neviens vairs nelasa tās.Aizgājis laiks, kad drebošu sirdi,Ik rītu pastnieks sagaidīts nāk.
Datori, telefoni, sms pasts,Apsveikums draugos, vairāk nekā.Pazudis prieks aizejot ciemos,Būt vienkārši blakus, cilvēku just.
E - pasta vēstules, nevīžīgs zvans,Skrienot pie datora, kas atkal jauns?Emociju ikonas, puķītes, sirds,Virtuālu mīlestību un intrigu purvs.
Neraksti vēstules, netērē tinti,Nez vai kāds gaida un izlasīs tās.Aizņemts ar datoru, TV un ziņām,Baumām, kas apkārt internetā klīst.
Spēlītes uzspēlēt sakaujot otru,Viens otru apzagt, tas īstais prieks.Izplatīt baumas vēstules rakstot,Uzspiest ``man patīk`` pat neizlasot.
Tādi nu esam gadsimtā šajā,Virtuāli mīlot un sveicienus sūtot.Brīnumu gaidot, klusībā cerot,Ka varbūt to kāds pienesīs klāt.
Ключевые слова: MRealitāte0
Рано или поздно понимаешь,
Что Мир вокруг не изменить.
Но когда все иллюзии разрушены,
Можно начать строить одну
Ту самую великую иллюзию.
Можно создать свой собственный мир.
Мир того, чего не может быть,
В котором будет чуть больше любви,
Законы будут мудрее,
А люди немного добрее,
Свободнее и счастливее.
Возможно, в этом Мире
Тоже не будет совершенства...
Пускай...
Но по крайней мере в нем будет
Много музыки и света.
Мир, которого не могло быть...
Но все-таки он есть...
N.O.H.A. - Tu Cafe
Comiccon - Komodo
Nu nav tik traki, nav. Ineta mineja, ka vecākās paaudzes ļaudis vēl joprojām dod priekšroku - ne -tehno brinumu pilnai komunikācijai, tad es piebildīšu- arī jaunatne- nemaz nav aizmirsusi- par to jaukumu- sarunu un apsveikumu dzīvajā , attiecībām - ar visām peripetijām - tāpat- aci pret aci, nevis caur datora ekrānu. Jā, arī netam, e- pastam, visam ir kāda vieta atvēlēta - tomēr- svarīgākais notiek ārpus virtuālās pasaules.
Daudzskaitlī mēdz runāt tie, kuri nav pārliecināti par sevi .Nevajadzētu tā vispārināt , ja pašai kāda vilšanās .
dacīte, ko tieši kāds pienesīs klāt?
pofig..
Piekrītu, atskaitot vārdiem "tādi nu esam". Mani tajā sintētiskajā kotletē neiemal.
...Reiz Māceklis jautāja Gudrajam Skolotājam: " Vai ilgi jāgaida uz jaunām, labām pārmaiņām?"...Un atbildēja Gudrais Skolotājs: " Ja TIKAI gaidīsi, tad ilgi..."
Nav tik traki! Jaunajiem varbūt, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem arī "dzīva" vēstule iepriecinās un tiks izlasīta, un iespējams, arī paglabāta kādā iztukšotā konfenšu kastītē.