Vīrietis nekad neiemīlēsies sievietē, kura būs pastāvīga un varena savā būtībā, lai arī cik vareni viņa savas krūtis neizgriestu, lai visi redzētu, kāda tad nu viņa tur un citur ir.
       Sieviete, kura iepriekšējā dzīvē ar vīru un tā gādību būs tikusi pie mājas un citādas turības jau ar to vien vīrieti atbaidīs, jo no sievietes sievišķības, labākajā gadījumā, pāri būs palikusi tikai smuka čaula.
       Tādā sievietē viss dzimuminstinkts būs jau izdzīvots, cik viņš un vai vispār vispār kādreiz ir bijis.  Ja šādā sievietē būtu bijis dzīvinošais dzimuminstinkts, tad diez vai vīrs būtu pa citām ložņājis un uz pudeli skatijies, pudelē laimi meklējis !?  Mātes instinkts gan turēsies ilgi un dikti, kuram līdzi velkas mantiskais instinkts.
       Tas ka šādām sievietēm sekss, kā salauzta, sāpoša  jēra kāja mēdz līdzi vilkties, reti kādam vīrietim mēdz daudz interesēt.  Tik kāds neredzīgais ne-vīrietis mēdz pa brītiņam aizķerties, bet ne uz ilgu laiku.
       Vīrieti saista mīļa pieglaudīga sieviete, kurai vēlme ieritināties mīļotajam vīrietim padusē un kura tiecās uz vīrieša ligzdiņas pusi.  
       Tās kurām zudis un nevar vairs pamosties dzimuminstinkts, visā tā krāšņumā, nekad uz vīrieša ligzdiņas pusi ar tirgus instinktiem, ar  pliku seksinstinktu vien  nedosies, jo zin, ka tur nebūs nākotne, ilgāka par vienu naksniņu.