Es aiziešu tik klusi ,kā nācis,
Kad vasara uz rudens pusi dosies.
Jau dārzos āboli sārtos,
Pirmās salnas ziedus kad pļaus.
Jau laiks sirds mana teiks.
Tikai nesaki man vairs neko,
Es līdzi dzērvju kāsim došos,
Uz otro sapņu upes krastu,
Lai mīlu nepiepildīto reiz rastu.
Ключевые слова: milestība34035
Vineta K. 22 февраля 2013 22:55Tiesam burvigi.
Leonora t. 22 февраля 2013 15:10Pircejs cīnās ar savu skopumu un ilgi stāv veikalā,mēģinot izvēlēties drēbju pakaramo.
-Vai jums lētāku pakaramo nav?
-Ir .Blakus nodaļā varat iegadaties naglu!
Удалённый пользователь
22 февраля 2013 13:34tas taču mirstamais dzejolis...
es pārnāksu kad ābeles ziedēs... atmiņās.
Dina D. 22 февраля 2013 12:03Pacel sevi pāri ēnām -
Tiltu pāriet vajag lēnām,
Nesteidzies, tik droši soļus sper.
Neziņa kaut tajā pusē -
Pakalni un putni klusē
Neskumsti, par izbijušo vairs.
. Neskumsti, pirms augšā celies
Neskumsti, ja nav kā vēlies,
Neskumsti- tik saulei pretī ej!
Tad kad būsi spēkus smēlies,
Dzīvē sasniegsi ko vēlies -
Redzēsi cik apvārsnis ir gaišs.
Dziedās putni, ziedēs pļavas -
Medus smaržas rotās kļavas,
Smaidā dienas aizsteigsies tev draugs.
Neskumsti, pirms augšā celies
Neskumsti, ja nav kā vēlies,
Neskumsti- tik saulei pretī ej!
Leonora t. 22 февраля 2013 11:45Bet pasaule ir skaista:
Zied pļavas ,debess viz,
Skiet ka ar zeltu lietu
Ir Visums pielijis.
Sai lielā bagatībā
Man nepieder ne zieds,
Tik apsēsties es drīkstu
Kur ceļa akmens ciets.
(E.Zālīte)
Удалённый пользователь
22 февраля 2013 11:15ņemot vērā, ka iekļauts dzejà pareizais koks....īkšķi daudz nedomājot
Удалённый пользователь
22 февраля 2013 11:13Dievs pipildīs visas tavas Ilgas