.....lasu ziņās – mirusi dzelzs lēdija  Mārgareta Tečere ...

Negribu te izvērtēt- cik laba vai slikta politiķe viņa bijusi,ko devusi savai valstij un kā pret tautu gājusi,ja tas partijai bija izdevīgi. Jau pēc nesen uzņemtās filmas noskatīšanās par viņu radās jautājums- kas viņu padarīja par dzelzs lēdiju, kas rūdīja viņas raksturu. Izrādās- kā vienmēr viss sākas ģimenē!  

Lai ar viņas bērnība pagāja ģimenē,kas sevi nevarēja uzskatīt par pārtikušu- Mārgaretai toties bija tēvs ar drosmīgu domu priekš 20gadu Anglijas- viņš neuzskatīja ka kāda nodarbe viņa meitai būtu nepiemērota tikai tāpēc,ka viņa meitene!
Tēvs pats ļoti daudz lasīja,uzkrāja zināšanas un lasītprieku iemācīja arī meitai-abi kopā gāja uz bibliotēku un pārrunāja izlasītās grāmatas. Dienu no dienas tēvs centās pārliecināt Mārgaretu, ka pats svarīgākais ir uzcītīgs darbs pašai ar sevi.

Kad vēlāk, 10 gadu vecumā viņa uzvarēja skolas dzejas konkursā un direktore apsveica ar uzsmaidījušo laimi, Margareta paziņojusi ,ka ...tā bijusi nevis veiksme,bet gan nopelns
...
Tā Mārgareta auga ar domu,ka atšķirties no citiem ir priekšrocība un cilvēka iespēju garants, kas agri vai vēlu liek pārējiem sajūsmināties.
Vēlāk ,jau būdama Anglijas premjerministre, viņa atcerējās tēva vārdus –

Tu pati veido savu prātu.Nekad neko nedari tikai tāpēc, ka tā rīkojas tavi draugi. Nekad neseko pūlim tikai tāpēc, ka baidies izskatīties citāda. Ved pūli sev līdzi, bet nekad tam neseko.