Vai tu Jāņu nakti gaidot
svaigu sienu pļāvi smaidot?
Kur no citu skatiem zust,
sagaidīt kad viss top kluss.  

Jāņtārpiņu līdzi saukšu,
vidukli tev maigi skaušu,
lai var redzēt smaidošas,
tavas lūpas gaidošas.  

Līgosim tad slīdot klusi,
pamazām uz gubas pusi,
tārpiņš pusnerātni smies,
zīlējot kā sienā ies.  

Bet mums sienā - viss kā dziesmā,
sirds tev bangos mīlas liesmā,
kumeliņš pa vārtiem spers,
vāverīte auzas bērs.  

Spriņģos kumeļš graudus lasot,
vārtus plašāk atvērt prasot,
jāņtārpiņš ar aci miegs,
sienāzim būs spēlēt prieks.  

Laukā kumeliņš būs ticis,
vāverītei smaidīt licis..
Tā tik vienreiz gadā drīkst,
dziedāt lai tev vaigi tvīkst.  
(wnk andrejs)