Vadītāja (V) un tehniskās palīdzības tehniķa (T) telefonsaruna.

> T: Vadītāju tehniskais atbalsts. Kā varu palīdzēt?
> V: Nu...eee...es mašīnu nevaru palaist.
> T: Skaidrs. Kāda ir jūsu mašīnas marka, modelis un izlaiduma gads
> V: A velns viņu zina! Es viņu nopirku, lai uz veikalu brauktu, kā lai es zinu?
> T: Nu labi, nomierinieties. Mēģināsim iztikt bez šīs informācijas...(nopūšas). Vai jums benzīns bākā ir?
> V: Hm... Benzīns bākā, tu saki? A, kā lai es to zinu?
> T: Paskatieties uz priekšējā paneļa. Kur radītājs rāda, uz E vai uz F?
> V: Bet kur ir priekšējais panelis?
> T: Tas atrodas tūlīt aiz stūres, ja jūs sēžat vadītāja sēdeklī.
> V: Aha... redzu! Tā... Vai, te jau radītāju ir daudz, uz kura lai skatās?
> T: Skatieties uz to, kuram blakus burti E un F, vēl turpat var būt attēlots benzīntanks.
> V: Aha... redzu! Radītājs rada uz nulli.
> T: Ka tā - uz nulli?
> V: Nu ja, tieši uz nulli. Un vēl blakus rādītajam rakstīts 'x1000'. Kas tas tāds, manas mašīnas modelis, vai? X-1000?
> T: (dziļi jo dziļi nopūšas). Nē, tā nav degviela, tas ir tahometrs.
> Tam arī jarada nulle, ja mašīna nav iedarbināta. Degvielas rādītājs parasti ir mazāks un pa kreisi no tahometra, un uz tā jābūt rakstītam E, tad pusaplis, tad F.
> V: Aha! Redzu gan! Rādītājs ir pa vidu starp E un F.
> T: Lieliski! Tad nu mēs vismaz zinām, ka degviela jums ir. Tagad pārbaudīsim akumulatoru. Vai redzat stūri?
> V: Uhu.
> T: Nospiediet tieši vidu.
> V: (dzirdams skaļš 'biiiiiiiip' VAI! Viņai šitā ir jādara?
> T: (izmisuma) Viss kartībā, tas ir jūsu signāls. Ja tas darbojas, ar akumulatoru jums viss kārtībā. Tagad mēģināsim iedarbināt jūsu mašīnu.
> V: Nu johaidī, es taču teicu, ka nevaru mašīnu palaist, tāpēc arī zvanu, stulbeni!
> T: (zobus griezdams) Un tomēr mēģināsim vēlreiz! Piespiediet sajūga pedāli, nospiediet bremzi, un pagrieziet atslēgu.
> V: Paga, paga! Davai visu pēc kārtas. Kur man te ir pajūga pedālis?
> T: SAJUGA, nevis pajūga... Zem stūres pa kreisi. Vai atradāt?
> V: Atradu.
> T: Spiediet to līdz galam. Tā. Vai tagad redzat zem stūres divus pedāļus?
> V: Uhu.
> T: Kreisa ir - bremze. Nospiediet to. Nospiedāt?
> V: Nospiedu.
> T: Tagad pagrieziet aizdedzes atslēgu.
> V: Un ka lai es pagriežu atslēgu, ja man abas rokas aizņemtas?
> T: Kā, lūdzu?
> V: Ar kreiso roku es spiežu pajūgu, ar labo - bremzi, kā lai es vēl te atslēgas griežu, ko?
> T: (rīstīdamies aiz smiekliem) Tā, tagad mēģināsim vēlreiz, tikai šoreiz pedāļus spiediet ar kājām.
> V: Ar kājām? A vai tad šitā arī var?
> T: (joprojām rīstīdamies aiz smiekliem) Var.
> V: Mēģinām... Vai, a šitā toč ērtāk... Ko tad jūs man uzreiz neteicāt? (dzirdams troksnis) Nospiedu.
> T: Tagad pagrieziet aizdedzes atslēgu līdz galam.
> V: A kur man ir aizdedze?
> T: Stūres pamatne, pa labi.
> V: Hm. Man sprauga ir, bet atslēgas tajā nav.
> T: Nu tad ielieciet to.
> V: Ko?
> T: (zaudējot pacietību) Aizdedzes atslēgu!
> V: A, kā lai es uzzinu, kura man ir aizdedzes atslēga?
> T: (saķerdams galvu) Parasti tā ir vislielākā atslēga saišķī.
> V: Saišķī?
> T: Jā, saišķī, kurā jūs turat visas pārējās atslēgas.
> V: Aaa! Nu tak es to aizvakar pazaudēju. Tātad man atslēgu vajag?
> T: (nomet klausuli) bip-bip-bip-bip-bip...
> V: Hallo, hallo?..