Versija nr.1.

Ak, sieviete,
tu mūžam mainīga -
kā gulbis balta, zelta kroni galvā,
un nemulsti no sava daiļuma,
kā cielaviņa apsviedīga, žigla,
vien sargies būt kā pāvs,
kam astē rota un cekuls gluži prāvs,
bet maza galva dota!
Kā roze esi samtaina un maiga,
ko katrs vēlas gūt un glaust pie sava vaiga,
kā kliņģerīte, astere vai tulpe,
vien sargies būt kā nātre,
kas smalki zied, bet asa!
Kā smarža vijies tu, kā vēsma svaiga,
kā brāzma, gan kā vējš,
kas atraisījies,
vien sargies būt kā vētra,
kas neatstāj neko,
vien atlūzas un rētas!
Tu gaisma sargājoša, saulaina un silta,
gan liesma dedzinoša, kvēles uzjundīta,
un ogle kaistoša, kas pat zem pelniem kvēl -
tev sadegt maigā mīļumā nav žēl...
Ak, sieviete!    

/Smaida Maskina/

                Versija nr.2  

Salīdzinājumam - Jūtūbes ,,stārs ,, ..

Manas nedalītas simpātijas -  nr.1.!