Tas vienmēr bija, - tā vienmēr būs…
Dusi, mana Uguntiņa, un piedod, kad Tev saku
Šaj vēlā pusnakts stundā to, ko vēlējos reiz teikt
Ir iespējams, mēs pašlaik rodam mūsu Dzīves taku,
Mūs meklē Laimes Kalējs,kam būs savu darbu veikt...
Paldies Tev, manu mīļumiņ, kad bieži Tevim alkstu
Šo atkarību saldkāro mums sarīkoja kurš?
Es mainu savu sirdi pret Tavu silto plaukstu
Lai notiek plaukstā mana sirds, bet sirdī ugunskurs...
Starp diviem kaut kas notiek, - vai tā būs laimes spēle?
Vai diena pilna ciešanu, un kaisles pilna nakts?
Bet var būt diena tukša lien, bet naktī pseidokvēle?
Ne otrs būtu noliedzams, ne pirmais būtu fakts...
/Janeks Laganovskis/
Ключевые слова: daiļrade NEPĀRKĀPT AUTORTIESĪB0
Izjusti un skaisti pateikts..
Man patik si dzeja,skaisti, ka cilveks mak izteikt jutas tik izjusti.
vīrietis kurš dzejo........ vienmēr kaut kā uz geju pusi velk......
Skaists veltījums !
piedot tad kādēļ? Tas būs kaut kas nepatīkams, ko vēlējies reiz teikt? atšūt to kādu vēlējies...tad jau labāk distancēties un neteikt neko spēlēties ar jūtām sadomājis ...nu gan baigais rupucis