Neatvairaams viirietis-MACHO!!!!

Jauks albums !  

Albumiņš foršs- redzams: Cilvēks vnk dzīvo..   Bez tam- tāds vienkārši latvisks:)

00:49 un 01:57 iekomentētais- baigi iepriekšparedzami: cilvēks normāli palūdz padomu, bet, nē, atkal vajag ko ieņirgt!

/ceru, ka kāds Tev vsm privātajā sarakstē palīdzēja:)/
Jauku dienu, Jāni!

  Ar fotografēšanu iesāku ar platfilmas aparātu Lubiķeļ-2,bildes palielināju ar paštaisītu
  palielinātāju,nebija pat elektrības,tad izgudroju ar saules gaismu,vislabāk patika meln
  baltais foto ar pašgatavotām fotokartiņām,varēja variēt ar dažādiem fotopapīriem,šķīdu
  miem,kas tagad,pat asums nav jāiestāda,bet varēja ar vienu kadru gatavot dažāda vai visu kadru,vai atsevišķus fragmentus,pat krievu armijā vienmēr līdzi fotokamera Turkmē
nijā,Baku,braucot ekskursijās pa Krieviju,Lietuvu,Latviju un vismaz atmiņai no paša ģi
menes,simtiem fotogrāfiju pa šiem gadiem izgatavots,tikai diemžēl fotogrāfijas netiek
rādītas pašu bērniem,ko gatavot dzimtas koku,ja aizsaulē aizgājušie nevienu vairs neinteresē,vecie senču albumi kaut kur ap-auguši ar biezu putekļu kārtu,aizmirstas
senču tradīcijas ar kopābūšanu,pat vairs uz bērēm . . .

   Majai jau iet otrais gadu simtenis,šeit ir Latgale,otrā krastā Aiviekstei Vidzeme,tad nāk
atmiņā ,lai arī man tēvs bija paskarbs,bet viņš piedalījās kaujās par patiešam brīvu,neat
karīgu 18.novembra republiku,bija tās kārtībnieks,viņa brāli ar ģimeni no šīm mājām de
portēja 1941.gadā uz Sibīriju,tagad šeit pa vasarām uzturas viņa meita,bet 2.pasaules karš šeit nav beidzies!Jo cilvēku atkarība no mantas saēd pat stiprākās radu saites,bet
tas notika ar 4.maija deklarācijas pasludināšanu.

es neesmu eksperts, bet tev alko sejā baigi redzams..........

    Tomēr izdevās! Pirmajā attēlā bišu māja ziemā,fonā pagrabs,ozols un manu senču
māja,kā dziesmās apdziedātais Tēva nams,ne visiem ir tāds.Nākošajā mana likteņupe
Aiviekste pavasara plūdos,ikreizi no mājas durvīm to aplūkojot nāk atmiņā kā mēs pusaudži strādājām pie koku plostu būvēšanas,pludināšanas pa Aivieksti,tālāk pa Dauga
vu un bijām kā pīles ūdenī bez vecāku pieskatīšanas no 12 gadu vecuma,vienam otram
amigosietim kas pārmet ka itkā neesmu strādājis,tikai čīkstot,bet savu darba mūžu
iesāku arī plostu lielo airi airēdams,tā bija arī romantika.Citur bez komentāra.

paprasi kādam skolas bērnam-tie visu māk