Iedvesmojos no Leonoras skaistā bloga     , veltīta Tēva dienai     http://amigos.lv/lv/blogs?id=397942 un atcerējos šo kkur lasīto pastāstiņu ...

         Viņš un Viņa .Medusmēnesis. Agrā rītā zvans pie durvīm , Viņš palūkojas ,,actiņā,, - kaimiņi atnākuši ...
- Mīļais, kas tur atnāca ?
- Kaimiņi .Nevērsim nevienam durvis , mums nevienu nevajag ! Tikai Tu , es un mūsu Mīlestība !!
        Tā arī notika - bija tikai Viņš , Viņa un viņu Mīlestība !Lietus pirkCtiņi viņiem spēlēja uz palodzes savu īpašo - Mīlestības blūzu un bija abiem - tiem kopā tik labi !Atkal zvans pie durvīm - uzstājīgi aicinošs atvērt !Viņš neatvēra - saviem vecākiem , kuri stāvēja lietū aiz durvīm...
- Mīļum , mūsu nevienam nav ! Viņš nomierināja Viņu .Un atkal Lietus blūzs - viņiem diviem tik skan ! Kārtējais zvans - ilgs , neatlaidīgs ...Viņas vecāki .
- Tavi vecāki ..., Viņš teica...,ir gan šie neatlaidīgi !
            Tad Viņa sāka raudāt un Viņš - atvēra durvis.Pagāja vairāki gadi.Viņi bija laimīgi kopā , ģimene tika svētīta ar 3 dēliem, kā ceturtā piedzima meitiņa - peciņa .Viņš bija priecīgs bezgala !!!!! Sarīkoja grandiozus svētkus , saaicinot radus un draugus !
- Ne par vienu no dēliem Tu tā nepriecājies , kā par meitu !? brīnījās ciemiņi . Noslēpumaini smaidot , Viņš atbildēja ,
- Piedzima tā , kura man atvērs durvis !