7ПонравилосьGita i. Её блог (428)

tā gan...

5 ноября 2013 22:21

Pagātnes skaistās atmiņas
Atgriežas tagadnē
Gluži kā bumerangs
Un pārvēršas sāpīgās, smeldzīgās
Šodienas vīzijās....

Ance Repele

Jūra šodien bij par kaut ko sašūmējusies....un tieši tāpēc skaista  



Ключевые слова: Dzīve38617

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (27)

Maija V. 6 ноября 2013 18:10

Skaista gan

Gita i. 6 ноября 2013 17:05

.....Anita.. ....vai arī kaut kādā mistiskā kārtā izmet sen aizmirstas vēstules...

Удалённый пользователь 6 ноября 2013 15:23

JūrMala- ZemesMala...satiekas un Sūpstās...

Anita A. 6 ноября 2013 14:50

Ar atmiņām tāpat kā ar gliemežnīcu. Liec pie auss, klausies savu atmiņu jūru.
Lai arī  gluži labi zini, ka tā tikai tavas asinsrites atbalss.
Jūra vienmēr izraisa kādas dīvainas ilgas - vai nu pēc zaudētā, vai nesasniegtā. Bet arī mierina - viļņi rūpīgi izdzēš  bijušā pēdas smiltīs, var rakstīt jaunu lapu.

Удалённый пользователь 6 ноября 2013 13:08

Tukšos kokos iebrāzās vējš...
Bijušais lapas norāvis ...vien
egles smagi šnāca....vienas,
par visiem kokiem--- gaudoja...
Rudens elpoja Ziemai

....dzejas formā- skaistāk

Удалённый пользователь 6 ноября 2013 13:02

Tukšos kokos iebrāzās vējš...Bijušais lapas norāvis ...vien egles smagi šnāca....vienas, par visiem kokiem--- gaudoja... Rudens elpoja Ziemai

Elitá K. 6 ноября 2013 12:59

Ko tad LIIDI pie juuras,ja gribi To aizmirst-aizmiegot.....!?nesaprotami

Vineta K. 6 ноября 2013 12:43

Burvigi skati.

Sandris X. 6 ноября 2013 09:36

Jūra krāc un jūra šņāc .. labas bildes !

valija o. 6 ноября 2013 08:41

Dzīve dzīvīte ko mēs darām

Anita A. 6 ноября 2013 07:56

Atmiņas? Asi smilšu graudiņi, ko lēnām apaudzējam ar savas  dvēseles un būtības perlamutru. Tikai ar to, kas ir mūsos. Visaugstāk tiek vērtētas melnās pērles...
Bet tikai pati gliemene vairs atceras to graudiņu asās šķautnes. Un katru reizi, atceroties, uzliek jaunu perlamutra kārtiņu.

Leonora t. 6 ноября 2013 06:08

.....neganto vēstuļu papīru varēju sadedzināt kamīnā-ne jau saturu.Bet,kā vienmēr,arī šai dzīves posmā sastapu izņēmuma cilvēkus,kas noģida vārdos neizsakāmo noslēpumu.Šiem izņēmumiem es sava sirds dārza dēstīju pateicības orhidejas.     

Gita i. 5 ноября 2013 22:50

....arlabunakti visiem!
Viens pārbaudīts paņēmiens kā neko neatcerēties ir- iet gulēt  

Gita i. 5 ноября 2013 22:47

...tak tur jau tā nelaime,kuku- tās labās pārvēršas!...pēc gadiem to uzmācīgi smeldzīgas  
varbūt nemaz nav slikti...neatcerēties neko  

savsem k. 5 ноября 2013 22:43

Labās netraucē - sliktās ir jadzen projām  

Gita i. 5 ноября 2013 22:39

...jā, bet ko darīt ar atmiņām,kuku ,kas pastāv ārpus fotogrāfijām?  

Gita i. 5 ноября 2013 22:37

...nāk gan,max....šoreiz neredzēju- pavasaros vairāk laimējas  

savsem k. 5 ноября 2013 22:36

Nu ja ... viss pārbaudīts praksē - darbojās  

Gita i. 5 ноября 2013 22:36

...uh!...ši man ir ļoti mīļa dziesma.....................
paldies, Guna  

max m. 5 ноября 2013 22:35

Tur dzintars nàk krastà?

Авторизация

Войти