Vairs nav jūs, tik želums sažņaudz krūtis .
Kam vajadzēja tik pēkšņi mirt .
Bez jums taču daudziem būs tik grūti .
Bez jums taču daudziem sāpēs sirds.
Paņemiet līdzi saules glāstu .
Draugu rokas ziedus liek .
Lai jums smilšu kalnā dusot ,
Mazu brīdi siltāk tiek .
Satumst gaiša saules diena .
Dziļi sāpes sirdī krīt .
Ai, cik grūti kapu kalnā ,
Darba dienu aizvadīt .
Nespējiet pateikt atvadu vārdus ,
Pat biedriem kas strādāja līdz.
Daudz  ko vēl gribējāt paspēt un gūt .
Bet paliks tik tas kas padarīts .(No visas sirds sērojam visi Latvijas iedzīvotāji .)