Viņa - trusītis...
  Viņš-  Un kāpēc trusītis ?
Viņa- kas tad cits vēl,   kurš baidās tikt skatiena apēsts?
Viņš- Tāds ko apēd ar skatienu nav tikai trusītis, bet kails sievietes kemenis arī
Viņa-...tikai nesāc uz mani ar skatīties..  .es arī esmu trusītis...-dažreiz
Viņš -mans skatiens vienmēr izģerbjošs tāpēc nesolu neko.
Viņa- Nu Tu visu apgriezi otrādi....  
Esi pats skatītājs....
Viņš- katram sav loma, lomu spēlēs, arī paklājam, kas uz grīdas klāts.
Viņa-. paklājs...- Persiešu...
aikam Zini pastāstus par lidojošiem paklājiem....
Viņš- ES pat zinu stāstu par Aladinu un viņa burvju lampu. tur ar paklājs lidinājās, maktan nekaunīgs bija
Viņa- Aladins vai paklājs...nekaunīgs?
Viņš- neviens, ne otrs, bet gan džins kas pudelē pavadījis daudzus gadus, nu rokas palaiž
Viņa- ..iesprostota enerģija, ....atbrīvota- daudz spēj!...kad tiek pie Teikšanas.
Viņš- kā pačukstēja viņš garām skrienot, gatavs kaut uz pasaules malu rokas palaist skriet, galvenais ka ļauj.
Viņa- ..gāja visādi, bet... viņam viss izdevās...  
Oh...tā lampočka....kad paberzēja....
Viņš -Nu par lampu labāgāk nerunāt, jo kad papras tai par kopdzīvi ar džinu tā sarkst un bāl vairs gaismu nedod un lūdzās lai neberzē  
Viņa- .lampas privātā dzīve----neaizskarama....
Viņš - tieši tā labāk to neaizskart

Viņa-...lietišķa nepieciešamība...
nav jāizvaro dvēsele...., tāpēc tā noslēdzas....

Viņš- šī būs pārāk augsta sarunas matērija. Dvēsele ir vieta un lieta kas nav aizsniedzama netīrām rokām un domām