guna, guna guna...hmm

biju pagajusogad tibeta..............ta ir dzaeja!

..labākās dzejas rindas, izteikumus iemācījās iekalt akmenī!

oii ..., ieskrāpējot  

Dažādi ..., iekrāpējot , arī izkrāsojot , kad atklāja krāsvielas ..., pieņemu , ka oglīte - zīmuļa ciltsmāte , bija ...

Cik poētiski Leonardo mācēja izteikties, unikāls: gan ar tēlaino domašanu, gan izcilām prāta spējām!

..ar oglīti...komikss

Glezna - tā ir dzeja, kuru mēs skatām, bet dzeja - glezna, kuru dzirdam.
                                                              /Leonardo da Vinči/

Talants ir reti sastopama dāvana ..., bet tāpēc jau nevienam naff aizliegts ->>> dzejot, dziedāt , dejot , arī - raudāt un smieties ..., kad kkas tāds ir sakrājies un uz āru - prasās .
Kad pirmcilvēki atklāja uguni , atklāja arī oglītes iespēju zīmēt ..., zīmējumi uz alu sienām - pirmā skatāmā dzeja ir ...    

Tas Ansis gadījumā nav Robciks jaunā veidolā ar neapslāpējamu vēlmi krāt IP adreses

Paldies, ka paviesojāties un jauki sarīmējāt!
Varbūt grafomānam tā terapija ir dzīvības uzturēšanai nepieciešama

grafomanam tā varētu būt nepieciešamība

http://dziveuncitaszales.ulinks.net

Sieviete izkrāsota Un smejas,
bet acīs rudens.
Paveras dvēseles logs,
Izskrien kā sikspārnis čuksts: -Malku tīra ūdens!-
Vīrietis stalts kā vanags Un smejas,
bet acīs rudens.
Paveras dvēseles logs,
Izskrien kā sikspārnis čuksts: -malku tīra ūdens! Avots urdz tālu mežā,
Tam pāri krīt vēju tutens.

ar dvēseli viņam, pirms soli šo spert, ir saskaņa– mirklī tajā– jāatrod....    

Нет, я не ангел! Я другая...
Земная женщина, поверь...
Кто знает, может быть, у Рая
Передо мной закроют дверь.
Как все земные, я грешила
И не всегда была права,
Но если что-нибудь решила -
То сразу кругом голова...
Я никого не предавала,
Не выносила лесть и ложь,
Когда мне плохо - я страдала,
А если страшно -- сразу - в дрожь!
Меня любили страстно, нежно
И ненавидели подчас,
Мне помогали неизбежно
И подставляли много раз...
Я не всегда была спокойна,
Могла сорваться, накричать...
Но чаще всё-таки достойно
И гордо просто промолчать...

Varbūtās kad Ancīt   ar dvēseli viņam, pirms soli šo spet, ir saskaņa jāatrod....   

Tik viegli ir zālei ne mirkli tā nešaubās dīgt
un pavasara ziedos ābelei kad rudenī sārtos ābolos slīkst
nav vārdu  ‘’’’vai bija to vērts..’’’

tikai cilvēks,  soli pirms sperot
jau domās mokās-  tiek svērts  uz svariem godīgums, prāts
bet pats -  vēl stāv un mīņājas uz vietas..

Jutai laba sanāk dzeja
Kādam,varbūt ,terāpeja
Bet rokās nedosim vēl plinti
  Pagaidām lai bliež ar tinti                            

Pāldies pa rīta terapiju....

...tå nav dzeja,max!. ..bet patiesiiba!..

Juta,tava dzeja ir mazliet robusta