13ПонравилосьSkaidrīte G. Её блог (400)

Dzīve un kalni

23 мая 2014 22:50



Tu saki ,
  Ka katra cilvēka dzīvē ir kalni ,
     No kuriem viens ir visaugstākais -
          Tas , kuŗš sirdij un  debesīm tuvāk .

            Šajā rāmī es ielieku savu dzīvi
               Un redzu , ka  kalnu tur nav ;
                   Tikai pļavas un pakalni ,
                       Upes un strauti ,
                            Jūŗas un ezeri ...
                                  Un pāri tam zilzila debess :
                                        Uzspīd saule - kā zieds es atveros ;
                                             Līst lietus , raud debess -  vai raudu es līdz ?!
                                                 Varbūt ... un ne vienmēr ;
                                                   Man dzīve ir gaisma -
                                                       Kalns aizsegtu to !

P. S : Savu dzīvi skatot šodienas acīm.
                   ,                      
  P. S : Kalnus patīk vērot tikai no attāluma - kaut neliela.  

23.05.''14
/ S. Grasmane /                            

Ключевые слова: Dzīve38617

Комментировать могут только авторизованные пользователи

Комментарии (9)

Skaidrīte G. 25 мая 2014 14:24

Bet vai bezdibenī var iekrist , neuzkāpjot kalnā ?!

Dzintars B. 25 мая 2014 14:20

Jāuztraucās par bezdibeņiem lai neiekristu, nevis par kalniem kuros mēs nevaram uzrāpties.

Skaidrīte G. 24 мая 2014 08:23

Es runāju par kalniem tiešā un pārnestā nozīmē - nav jēgas tikt kalnā augšā, ja nezini , ko tur darīt , ja neesi tam iekšēji gatavs , ja baidies augstuma .... ir tik daudz "" bet "' .
    Svarīgi ir pazīt sevi , savas iekšējās potences - ko vajag , vai vajag ....
Pats svarīgākais ir būt  harmonijā ar sevi .

Leonora t. 24 мая 2014 08:09

Domāju,ka runā ne par to Kalnu,kas te visu laiku spīd!

Skaidrīte G. 24 мая 2014 08:05

  Es biju uzkāpusi augstu , augstu kalnā ,
      No kura pasaule man likās smilšu grauds ....
          Es nezināju , ko tur īsti darīt ,
               Jo bailes stindzināja manu miesu , manu garu ...

                  Vai kalnam vajadzīgs mans stingais gars ,
                        Kas bailēs raugās apkārt ,
                             Meklē ieleju ....  ?!

                          Es lūdzu Dievu :
                   "" Dod kaut spāres spārnus ,
                          Lai lejā nokļūtu kaut kā ;
                            Es leju , ieleju un pļavu bērns -
                               Ļauj  turp man , Tēvs , vēl reizi atgriezties ! "'
                        

Skaidrīte G. 24 мая 2014 07:36

Paldies Dievam , ka man ļauts staigāt pa ielejām , uz kalniem tikai raugoties !
  Tas , tomēr , ir daudz labāk nekā atrasties tuksnesī vai augstā kalnā , no kura augstuma reibtu galva , draudētu noripošana lejā , u.t.t.
   Tas , ko esmu sasniegusi , ir tikai Gaiziņa augstumā, bet arī to var viegli apstrīdēt.
  Lai kas cilvēkam neliktos tiekšanās vērts , ir apsveicama lieta , un nav svarīgi , kas tas ir , cik augsts tas ir , cik tāls tas ir ... Lai tikai būtu horizonts , kurp iet !

Alise .. 24 мая 2014 07:30

Skaidrīt
Ja mūsu dzīve būtu tikai līdzenums...vai mēs spētu izdzīvot visas dzīves krāsas?
..Tā mēs ejam pa savu dzīves ceļu...un reizēm nākas pārrāpties arī kādam kalnam pāri....kaut ne vienmēr tas ir viegli...bet - vai tad tikai vieglas dienas mums ir paredzētas šeit- virs zemes?
Lai visiem jauka šodiena!

Ingrida X. 24 мая 2014 01:34

.... dzīve- IR kalni!!! :)
Un- paldies- Tev, Skaidrīt!- pēc tiem sū..., kas darās te, man- vajadzēja!!! to dzirdēt!! .. paldies!  

Vineta K. 23 мая 2014 23:33

Var teikt dazadi.Bet dzive ir dzive.................Bildites uper.

Авторизация

Войти