... tik dziļi teksti- līdz kniedei!- tiem jaunajiem Puišiem... nakādi  trala-lā.. actiņas zilas.. loves mākoņos... klausos un- jā!- daļēji nesaprotu- vai to jaunumā izjūt, izsāp tik dziļi??? tā taču nav tikai forma, poza vai- pakazuha, ne tuvu!!.. un- vai tad pati biju savādāka, jaunumā tajā???... viss tvērās un ķērās dziļi, maksimālisms- atlaides nedeva nekādas, ne sev, ne- citiem... un- vai laiks izdara baigās nu korekcijas ar cilvēku??? mzl labāk iemācās aizslēgtiesun- viss; jo- vairs nevēlas savu oderi izgriezt uz āru, kaut reizēm jau sanāk tāpat... Jā, biju šodien uz viļņa rotaļīga, iesviedi gan- domās- dziļāk...

dzīvē ne tikai Aiziet, arī Atnāk. Kad aiziet radniecīga daļa...vienmēr sāp kā kaķa skrāpējums pārslīdot...-ar TEVI kaut kas dziļāks noticis, nekā mātes glāsts-kaut kas jau savs