muļķe

Mazāk lasi , lielāka cerība palikt prātīgai..

Tām zivtiņām ir tā,kad ūdens iet uz beigām un paliek sekls.

La,la-uz kurieni...........

Iļja Muromietis jāj sava brašā dūkanbēra mugurā, te pēkšņi jūt -vajadzētu kaut kur pietupties krūmos un atviegloties. Skatās -priekšā ala. l|ja nokāpj no zirga, ieiet alā, nolaiž bikses un pietupstas. Te pēkšņi gaismu aizklāj tumša ēna, un visas tris galvas alā iebāž pūķis Goriničs. l|ja Muromietis kļūst pikts: «Nu, ko vazājies? Pazūdi!» Goriničs pazūd. l|ja turpina stenēt. Pēc briža - atkal alas mutē parādās visas trīs galvas. l|ja kļūst niknāks: «Nu, ko vajag? Tinies, maita!» Goriničs pazūd. Iļja vēl brītiņu pasten, tad viss beidzas laimīgi, un, līksmi svilpodams, Muromietis sēžas zirga mugurā un dodas tālāk Pēc briža alā ielien pūķis Goriničs, izvelk no stūra liekšķeriti un slotiņu un, uz-slaucīdams čupu, žēli noburkšķ «Ko vazājies... Ko vajag... Es šeit dzīvoju!!!»

Juta - 16:08....   

..laikam jau aizbrauca..

...ja traks var palikt,kā gribās bēgt!-tad tās ir paniskas bailes...

Tà nav fobija,tà jau ir paranoja

Kur:-)nu:-)muksi ?:-)

...ja nevar izmainīt pasauli,jāizmaina skatiens uz to....

Apsveicu ar 2 blogu!